Bērnudārza vajadzībai.

Kalendārs nepielūdzami rāda, ka drīz būs atkal klāt septembris. Bet vēl ir mēnesis, lai baudītu vasariņu, jūru, siltu laiku. Taču tas neļauj aizmirst arī par tuvojošos jauno mācību gadu, tāpēc atrādu darbiņus, kas tapuši mazuļu darbavietai: bērnudārzam.

Šoreiz tie ir tā saucamie apavu masiņi, lai gan tie nebūt nav domāti tikai apaviem. Bērnudarzā pielietojums tiem ir krietni plašāks, jo bērnudarzā apaviem ir pavisam cita vieta, bet vajadzība pēc tāda tomēr varētu būt. Vienā tādā labi varētu iekartoties sporta tērps, citā maiņas drēbes, bet vēl citā varbūt pidžamiņa. Vienam skapītim pietiks ar vienu, bet citā vietu atradīs divi.

Šajā skapītī mitināsies divi maisiņi, katrs savai vajadzībai. Lai izskatītos glīti, maisiņi ir no vienāda materiā, bet, lai vieglāk atšķirt, kas kurā maisiņā glabājas tie tomēr ir nedaudz atšķirīgi. Un protams piederības zīme: vārdiņš, lai visiem būtu skaidrs, kuram tas pieder.

Izmantotie materiali: kokvilnas audums, velvets, krāsains filcs, DMC diegi.

Nadīnītes kubs.

Nu jau laikam varu teikt, ka palēnām mani kubi iziet tautās un man par to ir liels prieks. Lūk atrādīšanai ir gatavs jaunākais: mazajai Nadīnītei, kas ir gadu veca.

Šoreiz esmu ielikusi dažas lietas, kas mazajai pēc vecuma vēl ir diezgan sarežģītas, piemēram aukliņu vēršana vai pogu rindas pogāšana, bet uz to mani pamudīnāja meitenes mammas rastītais. Citēju, ko Nadīnas mamma pastāstija par meitiņu

"....Jau labu laiku fano par pogām, spiedpogām, rāvējslēdžiem un siksnām. Visu kas veras ciet un vaļā un ko var knibināt. Ir brīži, kad interese ir tiiiikkkk liela, ka man nākas vienu otru apģērba gabalu noslēpt, lai to nesaplēstu, vai tētim nākas bikses raut nost, lai noglabātu ar visu siksnu..."

Tad es padomāju, ka nevar taču bērnam liegt to prieku, lai tad iet drusku sarežģītāks, jo mazāka taču nepaliks un iemaņas tikai pilnveidosies. Sākumā gan mammai vai tētim būs jāiet palīgos.

Bet nu pie lietas.

Uzspēlēsim ku-kū spēli un jāpamēģina aplikt rokassprādze.

Ciemojamies pie zaķīša un dodamies apskatīt zaķīša saimniecību

Zaķitim bija dārzs, kurā auga ļoti garšīga kukurūza, bet dārzu sargāja labi noslēgti vārtiņi

Pēc tam dodamies uz plavu, kur var plūkt puķes un satikt pļavā dzīvojošus kukainīšus

Un kas tad te...kāds tur skatās pa škirbiņu, jāmēģina tikt klāt....

Visbeidzot kabata, kurā var kaut ko ielikt. Ko? Tas lai paliek Nadīnītes ziņā!

Aidā rotaļāties un lai neapnīk!

Darba tērps jaunajai māksliniecei

Oktobrī rakstīju par darba tērpu mazajam māksliniekam.

Tagad ir uztapis otrs un šoreiz tas būs vienai jaunai māksliniecei.

Šis, tāpat kā iepriekšējais, valkājams uz abām pusēm. Ziediņš ir viegli noņemams. Ļoti ceru, ka mazajai dāmai tas patiks un kalpos godam.

Darba tērps mazajam māksliniekam

Vēl viena lieta, kas radusies speciāli skolas vajadzībām: priekšauts un uzroči zīmēšanas nodarbībām.

Pirms kāda laika Mežrozē redzēju, ka ir tādi audumi, kas uz tausti atgādina it kā vaskadrānu. Droši vien, ka tas paredzēts galdautiem vai kam taml. Kad skolas lietu sarakstā ieraudzīju, ka vajag darba apģērbu zīmēšanai, iedomājos, ka tieši tāds man būtu vajadzīgs. Diemžēl, kā jau tas ir nereti vien, kad ierados veikalā atradu tikai vienu gabalu šāda auduma koši sarkanā krāsā. Mājās notestēju un secināju ka ūdeni atgrūž smuki, bet tomēr arī mitrumu cauri laiž. Tāpēc izlēmu, ka priekšautu šūšu dubultā: ja kas ielīst klēpī, cauri divām kārtām iziet nevajadzētu. Jau sākumā izdomāju, ka aizdari taisīšu priekšpusē, lai bērnam vieglāk pašam aiztaisīt un attaisīt. Kad priekšauts bija gatavs, nāca nākošais secinājums: tā kā audums ir diezgan stīvs, sasiet priekšauta lences ir diezgan problemātiski un mezgls izveidojas gana neforš. Bērns pat teica, ka sēžot spiež. Izlēmu, ka jāliek klāt klipši, būs gan vieglāt aiztaisīt, gan arī neveidosies neērtais mezgls.

Lūk šāds priekšauts izskatās galarezultātā. Neiztrūkstošs pavadonis, neliels rotaļīgs akcents bērna priekam. Priekšauta garums nedaudz zem ceļa, aproces beidzas nedaudz virs elkoņa.

Papildināts 08.10.2010.
Šonedēļ darba apģērbs tika notestēts pēc nozīmes. Pēc 2 zīmēšanas stundām visvairāk cietuši bija uzroči un savu devu guašas krāsas saņēmis bija arī priekšauts. Ķēros klāt pie tīrīšanas. Iesākumā ar birstīti un veļas ziepēm paberzu visus krāsas traipus, bet to, kas nekādi negribēja atvadīties, iezieķēju vēl ar traipu tīrāmo. Pēc tam vešmašīnā. Likās jau ka dažs labs melnās krāsas traips negribēs nekādi šķirties no priekšauta, taču, kad izņēmu no veļasmašīnas, viss ir pazudis bez pēdām. Uzročus pat necerēju atmazgāt, bet tomēr izdevās. Tagad viss gatavs jaunai darba nedēļai un jauniem mākslas darbiem. Bet vislielākais prieks, ka nebūs jāplēš mati no galvas, lai guašu izdabūtu no krekliem un biksēm, jo paskatoties kādi bija no skolas atnestie priekšauts un uzroči, es esmu veiksmīgi izsprukusi cauri.

Bērnu priekam.

Puišeļiem sagribējās kaut ko jaunu ar slavenajām Vāģu mašīnām. Visi kopā ķērāmies klāt un domājām, kur, ko un kā. Puišeļi atlasīja, kuras mašīnas katrs grib un tā nu bērni tika pie jaunām spilvendrānām saldākam miedziņam.

Soma: "Esi pamanāms"

Šai tumšajā ziemas laikā mans bērns ticis pie jaunas, kārtīgas somas, kur var ielikt pat A4 formāta grāmatu. Šoreiz somas moto: "Esi pamanāms"

Iepirkumu tašiņa bērnam.

Manam dēliņam ļoti patīk nest iepirkumus nākot mājās no veikala. Viņš vienmēr ņem mazo plastmasas maišiņu un man tajā kas jāieliek. Tāpēc uzdarināju arī viņam tašiņu iepirkumiem. Lūk mans jaunākais veikums.

Izmērs ( 27x27cm)

Priekšautiņi

Lielie palīgi mammai virtuve nevar palikt bez priekšautiņiem, jo kurš tad šeptē pa virtuvi bez priekšautiem....

Paldies *mari* par piegrieztni.