Biskornīšu robins 2010

Šis pavasaris atnāca ar jauku ideju par biskornīšu rr. Nolēmu, ka vismaz vienreiz gadā jāpiedalās kādā apmaiņas projektā un šis būs īstais šim gadam. Šūšanai tika atvēlēts aptuveni mēnesis un foršākais, ka neviens nezināja, kas kuram šuj. Nebija jāmocās domās, bet varēju mierīgi ļauties sajūtām, ko gribas man. Jau sen biju noskatījusi šo Atalie biskornīti un ļoti gribēju kādreiz to izšut. Tagad man radās izdevība. Kā es smejos: minimālisms bez neviena krustiņa, bet toties mezgliņus esmu satrenējusies tā pa riktīgam...

Biskornnītis aizceļoja uz Ventspils pusi un nonācis pie Grand Duches. Ļoti ceru, ka saņēmējai patīk un lieti noderēs.

Šī paša pasākuma ietvaros savu biskornīti saņēmu no sody.
Paldies Tev. Man ļoti patīk pilnīgi viss: krāsa vienkārši super, manējā, lielums ideāls un motīvs ... nebiju tādu redzējusi un esmu sajūsmā. Bet tie krustiņi... tie krustiņi ....nu moins visi vienādi kā ar mašīnu šūti ;o). Arī šis biskornītis noteikti dzīvos manā rokdarbu groziņā, pildīs savas funkcijas un negarlaikosies.

Pārējie RR darbiņi apskatāmi te

PRR 2009: Daile no Shahas tika man.

Kā tā var būt ... kā cilvēks, var zināt tieši kura shēma ir ieglabāta jau labi sen man mapītē ar domu: šo kādreiz noteikti izšūšu, bet par to nekad nevienam neesmu teikusi? Izrādās ka var, jo tieši tādu pārsteigumu saņēmu no Shahas. Dvielītis ir tik kolosāls, ka rokas gan es nevienam neļaušu tur slaucīt, bet lietošu to kā galdautiņu. Nevaru vien beigt priecāties, cik ļoti man patīk. Jau šodien uzklāju uz galda un ik pa laikam aizeju pamielot acis. Paldies, paldies, paldies tev mīļā. Es joprojām nevaru noticēt, ka tā ir realitāte.

PRR 2009: Rokdarbu groziņš aizceļo pie sody

Man gribējās rādīt lietu, kura ir eleganta, ļoti ērta, noderīga man un kādu es ļoti gribu sev. Kuru Vienmēr gribētu redzēt savā istabā, nebaidīšos teikt, goda vietā. Mums taču šim hobijam ir tik daudz lietiņu, kuras vajadzīgas gandrīz vienlaicīgi un Tām Visām jabut ērti paņemammām: marķieris, kāds rakstamais ar ko Izdarīt kādas atzīmes Shema, vieta kur iespraust adatiņu, škērītes un daudz diedziņu un varbūt vēl kas ko piemirsu.

Pašu groziņu procesa laikā izmantoju un tas lava man saprast, kādam detaļām ir jabut Pilnīgi un noteikti. Un galvenais ... Visu Vienmēr ir kur salikt, Lai mazie nerātnie pirkstiņi kaut ko nenočiepj un neaizstiepj Nezināmā virzienā; o)

... Vienmēr pa rokai būs vieta, kur ielikt nogrieztos diegu galiņus,

bet ja nav īsti ērti mazo Adatu Berlingo turēt pie šķērēm, var arī šādi, galvenais, ka Vienmēr ir, kur iespraust adatiņu, Lai tā nepazūd, kad jāpaņem jauns diedziņš vai jānogriež diega astīte.



Šķēres kādreiz ērti tāpat vien pārmest pār malu un tāpat paņemt, neliekot nemaz kabatiņā ....

Ķrustiņiem atvēlētais laiks beidzies, viss salikst vienuviet un var drošība gaidīt līdz nākamajai reizei. Lai labi lietojas un ceru, ka Tev Vienmēr būs tik pat parocīgi un ērti, kā tas liekas man!

Domāju, ka man izdevās!

Merry krustiņdeķis

Pārsteiguma Robins tā tak ir viena fantastiska padarīšana! Tas atkal ir kautkas foršs un aizraujošs. Visas pa kaktiem sačukstas, jāuzmanās, lai kāds neizpļāpājas topošā RR īpašniecei. Tas nemaz nav tik viegli, ja dalību ņem 38 kustiņotājas. Un šoreiz pirmā laimīgā ir merry. Viņai tapa fantastisks krustiņdeķis par Margaret Sherry tēmu

Lūk kāda daile no tā visa sanākusi!

Mans motīviņš visā šai lielajā un skaistajā projektā

Vai nav feini!