Šonedēļ, viens nejauks bacilis mani iedzina gultā un izjauca visus manus darbu plānus. Tā kā pie šujmašīnas sēdēt nevarēju, ņemu adatu gultā. Lai cik slimošana ir nepatīkama, taču katram mākonim ir zelta maļiņa un mana zelta maliņa bija: man radās izdevība tā nopietni bez sirdsapziņas pārmetumiem no rīta līdz vakaram pakrustiņot. Lūk, tik tālu esmu tikusi un šoden varu atrādīt 4 nedēļas atskaiti. Pēc maniem aprēķiniem esmu pieveikusi turpat pusi. Vēl jau caurumiņi pa vidu jāaizpilda. Agrāk domāju, ka tad, kad aiz loga būs viss sazaļojis , traki grūti būs šūt šādu motīvu, bet nav ne vainas. Laikam tāpēc, ka sen nebiju šuvusi, no sirds izdevās pašūties un šuvās ļoti viegli.
Skaists darbiņš:) Un šito pacietību izšūt tādus smalkumus! Ceru, ka slimība jau ir projām...
AtbildētDzēsttiešām skaists darbiņš top ;) :)
AtbildētDzēstPaldies! Pašai arī ļoti patīk un ar nepacietību gaidu kad ieraudzīšu vecīša seju. Bet ar veselību viss kārtībā un lāunais bacilis ir prom.
AtbildētDzēst