Ak eglīte, ak eglīte ...

Svētdienas vakarā mans puisietis paziņo, ka pirmdien uz bērnudārzu jānesot eglīte. Būšot izstāde. Mjā... ļoti laicīgi, kad bodes ciet un mājās ne grama zaļa aplikāciju papīra. Neko darīt, jādomā kāds cits risinājums. Un tad ienāca prātā doma par šūtu eglīti.... kāpēc gan ne? Nekur taču nav teikts, ka jābūt no papīra. Pārcilāju audumu krājumus un atradu piemērotu zaļu audumu. Rotājumam.... kas krājumos bija atrodams: fliteri, koka pērlītes, zivis un protams zvaigzne. To puika paziņoja, ka vajagot noteikti. Uz ātru roku uzskicēju piegriezni, nošuvu kontūru un sākās radoša darbošanās. Kopīgi pildijām, šuvām klāt rotājumus un stādijām egli podiņā. Lūk, kas mums sanāca