Reizēm paceļu skatu augšup un meklēju mākoņos ko interesantu. Īpaši, kad debesīs ir pilns ar gubu mākoņiem, man patīk apgulties klajā laukā zālē, vērot, ka tie mainās līdz ar vēju un censties kaut ko saskatīt. Tās ir kā psiholoģiskais tests, kad tev parāda kartīti un liek pateikt, kas ir tas, ko tu pirmo saskati. Taču vienā reizē mani acij pavērās unikāls skats. Tuvojās negais un vienā brīdī paceļot galvu augšup man aizrāvās elpa. Šoreiz tas bija kaut kas fantastisks un ko tādu, es redzēju pirmo reizi. Mākoņi veidoju tādus kā virpuļus, it kā tos sagriezis būtu virpuļviesulis. Stāvēju un vienkārši skatījos, skatījos skatījos, bet tagad kad skatos šos foto, pieķeru sevi, ka atkal kā tai psiholoģiskajā testā, katru reizi ieraugu ko jaunu. Nu piemēram, vienā no bildēm mana acs redz ērgli, kas izpletis spārnus un nolaidis galvu. Bet ko redzat Jūs?
Super! Man ļoti patīk daba!!! Ērgli saskatīju uzreiz un tajā pirmajā bildītē es ieraudzī puķīti, pa vidu tāds sabiezējums apaļš (kā īstai) un piecas lapiņas skaistas un akurātas, kā uzzimēta. Tur, tieši virs kokiem ;)
AtbildētDzēstP.S. no sody (nemāku citādāk ierakstīties)
Tiešām skaistas debesis... njā, es ar otrā bildē uzreiz ērgli saskatīju... pirmā man atgādina debesmannu :DDD
AtbildētDzēstRe kā, es taču saku... gluži kā psiholoģiskais tests ;o)
AtbildētDzēstPuķi es nevaru sakatīt, lai kā gribētos. Bet uz mani no pirmās bildes raugās dusmīgas acis un mute :DDDD