Ligzdošanas laiks klāt...

Šorīt sev par lielu pārsteigumu savā Rīgs daudzīvokļu mājas lodžijā ieraudzīju šādu skatu un nevarēju saprast, ko tas balodis tur dara. It kā ēdams nekas tur nevarētu būt. Mēnesi vai pusotru šim skatam priekšā stāvēja liela kaste, tāpēc iepriekš nebiju neko ievērojusi. Nu kaste vakar tika aizvākta un paveras dīvaina aina. Sēžu un vēroju, kas tur notiek.....

Pēc izrādītās uzmanības baloži ir iztraucēti, uz brīdi pamet šo vietu un varu pārliecināties kas manā podā uz pagājušā gada zemes sastrādāts. Vai tiešām tur tiek vīta ligzda? Puķupods pienests pilns ar žagariņiem Tātad strādāts jau kādu laiku, jo zariņu no rudens tur nebija pilnīgi noteikti. Uzreiz nāk prātā teika: "Kā balodis mācijās ligzdu vīt". Tā arī ir... pašķidra...

Paskatos pēc brīža un jā, nu ir skaidrs, ka manā puķupodā tik tiešām tiek vīta ligzda. Balodiene ir atpakaļ un sēž cītīgi iekšā, bet topošais tētis turpina celtniecību.

Nē nu tā man tikai vēl trūka. Nepietiek, ka kaimiņu tantuks man aiz sienas baložus uz savas lodžijas baro un man šie no savas teritorijas jātrenkā, bet zvirbuļi aukstajā skapja caurumos savijuši ligzdas. Tagat vēl baložu pāris ieperinājies manā lodžijā. Forši ne, ēdnīca šiem tepat aiz sienas. Kur vēl labāku mājvietu?

Bet vispār izskatās, ka kastes , kas šo idilli aizsedza, aizvākšana ir putnus iztraucējusi un viņi vairs nejūtas īsti droši. Uz brīdi atkal abi ir pametuši savu ligzdiņu. Cerēsim, ka paši sapratīs, ka te nekāda perētava nebūs. Velti tērē laiku.

..... Un tomēr atkal balodiene ir atpakaļ, šēz podā un vēro, kā es ik pa laikam pienāku pie loga un uzmetu šai skatu. Tā mēs viena otru vērojam, kura izturēs ilgāk....

P.S. Bildes miglainas jo bildēts caur stiklu.