Rokdarbu vācelīte

Kopdarbiņi.

2012-02-13T10:08:00.010+02:00

Pārskatot vēl pagājušā gada bilanci, secināju, ka man ar krustiņošanu gājis pavisam švaki. Toties vairāk sanācis iesaistīties tieši kopdarbos. Šoreiz par tiem. Krustiņu bakstīšana, man padodas diezgan lēnu, tāpēc es labāk pieslienos noformēšanai.

Līdz šim katru gadu sanācis piedalīties kāda apmaiņas projektā. Vienu gadu tas bja pārsteigumu robins, citu biskornīšu robins. Pagājušajā gadā nelielā kompānijā izdomājām dzimšanas dienu apmaiņas projektu. Šoreiz, lai nevajadzētu bakstīt krustiņus, sametos kopā ar Jutu. Viņa labprāt krustiņo, man atliek izdomāt noformējumu. Taču tā rezultātā nācās gatavot divas dāvaniņas.

Viena tika Dacei: soma vasarai ar Heritage putniņiem.

otra Ilutai: servjetes romantiskām vakariņām ar M.Powel desertiem.

Neliela kladīte, kura tapa tāpat vien, kādai jaukai krustiņotājai dzimšanas dienā. Vai tajā būs kaut kas par izšūšanu vai varbūt receptes....

Un visbeizot Ziemasvētku zeķe mazajam Gustavam: puisītis, kuram pirms ~2 gadiem ar http://www.calis.lv/ krustiņotāju līdzdalību tapa mazuļa pūriņš, nu ir paaudzies un pagājušajos Ziemasvētkos tika pie savas koņču zeķes. Projekts aizsākās jau pavasarī, kad interneta plašumos parādijas Dimension firmas shēma. Es, ņemot talkā savus krājumus ar šīs firmas diegu paraudziņiem, izveidoju sarakstu no DMC, Anchor un Madeiras diegiem, lai zeķi izšūtu pēc iespējas tuvāk orģinālam. Krustiņus bakstīja Juta un Ančī, savukārt es atkal beigās zeķi sašuvu.

3.sērija Popcorn lācīšiem

2012-02-03T09:55:00.014+02:00

Vēl viens neliels apkopojums par sastrādāto: pagājušājā gada nogalē un šā gada sākumā ir cītīgi rūcināta šujmašina, lai vēl nenoformētie Popcorn lācīši tiktu pie sava noformējuma. Un te var redzēt, kas ir sanācis.

Dodoties ārpus mājas, lai mammai vienmēr ir kur salikt līdzi ņemamās mantas, nepieciešama gana ietilpīga soma,

ar zigzags izšūto motīviņu

Izbraucieniem ar auto

lai brauciena laikā nav garlaicīgi un ir kur ielikt šo un to

auto somkabata,
ar Lettilikas izšūto motīviņu

Ziemassvētku gaidīšanas priekam:

Adventes kalendārs

ar minkinch un farilis izšūtajiem motīviņiem

un manis krustiņotajiem cipariņiem.

Tad, kad būs izbaudīti ūdensprieki,

jāķer pēc dvielīša,

kurā silti, jo silti satīties.

P.s. kaut kur esmu pazaudējusi, kura meitene šuva šo motīviņu.

Kladīte: beidzot kaut kas arī man

2012-01-27T09:19:00.004+02:00

Šo jauko pelēnu saņēmu dāvanā no Gundegas pagājušajā gadā uz vārdadienu. Uzreiz zināju, kas man no tā taps, bet ak vai, laika taču nekad nav un visi citi darbi svarīgāki. Iesākot jauno gadu man laikam tomēr beidzot ieslēdzās egoisma podziņa un es sev nosolījos, ka pelēns noteikti tuvākajā laikā dabūs kleitiņu, tāpēc šo darbiņu ierakstīju kā pirmo darbu sarakstā. Savādāk visu tik citiem, bet pašai jādzīvo kā kurpniekam bez kurpēm. Un re kā, gads nav pagājis, bet es esmu tikusi pie apvākojuma savai šujampierakstu kladītei. Tā man tāda dikti svarīga, jo tur pierakstu visādus knifiņus, auduma patēriņus u.c svarīgas lietas, ko negribētos aizmirst, tāpēc arī gribējās kladīti ietērp piemērotā kleitiņā. Tagad rokā paņemt krietni patīkamāk.

Žurnāla sleja: Stella

2012-01-26T09:18:00.010+02:00

Janvāra sākumā saņēmu piedāvājumu kļūt par sieviešu žurnāla Stella raksta varoni. Rakstņš būšot par rokdarbniecēm tepat Latvijā, kas gatavo lietas bērniem. Beidzot žurnāls ir iznācis un šis nedēļas Stellas numurā var lasīt rakstu par 4 rokdarbniecēm. Sākuma interese bija par maskām, bet finālā rakstā ir pieminēts arī par citiem darbiņiem. Vienīgi raksts jāmeklē žurnālā, kas iznāk krievu valodā.

Vēl nedaudz par 2011.gadā paveikto.

2012-01-03T10:23:00.025+02:00

Pārskatīju savu saimniecību un atklāju, ka vēl aizkadrā palikusi daļa darbiņu, kas sadarīti pa pagājušo gadu, bet nebija sanācis atrādīt. Nolēmu tos visus apkopot vienuviet.

Visvairāk pagaišgad nācās šūt tieši sporta somiņas.

Mans vidējais bērns fano par zirnekļcilvēku, tāpēc viņam tika somiņa ar šo varoni. Šobrīd ar to iet uz bērnudārzu. Somiņa ir gana ietilpīga, lai tur saliktu nepeciešamās drēbes bērnudārza gaitām vai arī paņemtu līdzi nepieciešamāas lietas, kad `brīvdienās dodamies ārpus mājas.

Nākošā devās pie jaunās baleta mākslinieces Asnates, lai pavadītu viņu uz baleta nodarbībām. Somai iekšpusē ir kabatiņa telefonam un iespēja pieķēdēt piemēram atslēgas.

Ar Sody, jau mums izveidojusies ilgstošāka sadarbība. Man ļoti patīk noformēt viņas izšutos darbiņus. Ir pilnīgi bauda paņemt rokās viņas izšuvumus. Tie ir tik akurāti un perfekti. Nākošie divi darbiņi ir Sody izšvums:

somiņai

un auduma groziņam

Vēl viens groziņš: šoreiz mazajiem diegu atgriezumiem, kurus izšūšanas procesā vienmēr jādomā, kur savākt vienuviet. Tagad šī vairs nebūs problēma.

Vasaras karstumā sašuvu dažus maciņus.

Pēc šāda radās nepieciešamība, kad bērni savā īpāšumā ieguva saules brilles. Bet tā kā mūsmājās ir arī skolnieks un, lai nebūtu jāņem līdzi vēl otrs maks, kur ievietot e-talonu, izveidoju tādu, par kuru varētu teikt divi vienā:

brillēm & e-talonam

Kosmētikas maciņš komplektā ar salvešu maciņu

Par šo jāsaka: trīs vienā - atslēgām, naudiņai un kādai svarīgai kartei. Jaunajai saimniecei bija nepeciešams maciņš, kur vienuviet kopā turētos darba atslēgas, caurlaide un varētu ielikt naudiņu pustdienām, bet nebūtu līdzi jāstiepjt lielo naudasmaku.

Vēl viens iekāršanai kaklā vai ielikšanai kabatā.

Visbeidzot kaut kas arī no krustiņiem. Pavasarī piedalijos divu mazu dvīnīšu RR. Man bija izdevība izšūt vienu no maniem mīļākajiem Pūka motīviem

Jaunais gads ir klāt un jāsāk plānot darbi priekšdienām. Bet es par to skaļi nerunāšu, tā teikt, lai nesanāk vilties. Cik no tiem izdosies realizēt to radīs laiks...

Candy Cane Santa Stocking: godam pabeigta.

2011-12-28T13:17:00.005+02:00

Tas brīdis beidzot ir klāt un mana zeķe ir veiksmīgi finišējusi. Jāteic gan, ka pabeidzu, kā bija plānots un uz 1. Adventi tā jau noformēta gozējās blaku pārējām. Taču kaut kā visu laiku neizdevās smuki nobildēt. Dienas tumšas, istabā bildēts neizskatās ne pēc kā. Beidzot šodien sagaidīju laukā saulīti, ķēru pēc fotoaparāta un gāju laukā, cerībā, ka iegūšu bildes labākas par iepriekšējiem mēģinājumem.

Krāsas gan arī šoreiz tālu no patiesajām. Izmēģinājos gan šā gan tā. Nesanāk man itnekā. Fliterīši brīdī, kad uzspīd saule tieši virsū, izskatās fantastiski, mirdz un laistās, bet to mans fotoaparāts kategoriski atsakās parādīt.

Krustiņošanas bilance gan man nojuka. Viss process ar lieliem pārtraukumiem ilga apmēram 11 mēnešus, bet skaitot reālo krustiņošanas laiku šuvu apmēram 11 nedēļas.
Beidzot mūsmājās katram ir sava zeķe un šajos Ziemsvētkos tajās varēja atrast visvisādus jaukumus un vēl jau vis nav beidzies, jo mūsmājās zeķēs kaut ko var atrast pat līdz Jaunajam gadam.

Radošu, idejām bagātu un galvenais Laimīgu Jauno gadu mums visiem !

Ballei ar pārģērbšanos

2011-12-14T00:53:00.008+02:00

Re kā, tas brīdis ir klāt pavisam nemanot, kad aizvadam šī gada pēdējās nedēļas. Cik nu vairs atlicis ..... ballītes jau tiek plānotas, domāts ko vilkt mugurā, kā ietērpt bērnus, par ko šogad pārgērbties utt, utp. Šai sakarā esmu čakli pastrādājusi un padarbojusies ar maskām gan savām vajadzībām, gan arī citiem interesentiem. Un padomāt šogad nācās ne tikai par bērniem, bet arī par pieaugušajiem. Masku sašuts daudz, bet atrādīšu tikai dažas: jaunākās, vai sakot dzejnieka vārdiemt: veca dziesma jaunās skaņās.

Manam dēlēnam bērnudārza pasākumā šogad jābūt par Kaķīti.

Šis Peļuks tapis pēc pasūtījuma

un uz tādu risinājumu mani pamudināja pasūtīitāja vēlmes.

Savukārt šāds risinājums Zaķēna cepurei un to galvā var uzlikt pat pieaugušais.

Cepures galvā, un uz balli prom!

Svētki tuvojas!

2011-11-24T08:56:00.012+02:00

Latvijas svētki nosvinēti un skat, Ziemasvētki nav nemaz vairs aiz kalniem. Ja gaidāma kāda masku balle vai karnevāls, tam jāsāk gatavoties jau ļoti laicīgi.
Šoreiz atrādišu dažus tērpus, kas gatavoti uz pagājušajiem svētkiem, bet kaut kā nesanāca atrādīt. Pagājušais gads man bija tādu neparastu tērpu gads. Tā lūk manam jaunākajam dēlam bērnu dārzā vajadzēja būt par sniegpārsliņu. Domāju, ka piekritīsiet: ļoti netipiski puisim. Kopumā atceroties svētku secinājums viens: meiteņu mammām tās bija krietni vieglāks uzdevums. Svārciņi, kruzuļi, spīguļi: īsti piemērotas lietas šim tērpam un mammas tika ar to ļoti veiksmīgi galā. Zēnu mammām gāja krietni grūtāk un tad nu, kā bija tā bija. Kāpēc puiši nevarēja būt sniegavīriņi?

Par pamatu ņēmu baltu samtu, cepurīti un apmetnīti vēl papildus apšuvu ar fliterīšiem.

Otrs bija vēl dīvaināks: krustdēlam bija jābūt par krūzīti.
Šo izdzirdot nodomāju: mjā dažu audzinātāju fantāzijas lidojums tiešām ir ļoti ...... , bet, kaut kā jau no situācijas jāizgrozas.

Galvenais ir atcerēties: neatlikt visu uz pēdējo dienu, jo kā izrādās tad, var izdomāt visdažādākos variantus, kā izgrozīties pirmajā mirklī šķietami grūtā uzdevumā. To novēlu arī jums. Radošu tērpu gatavošanas laiku!

Kā sašūt Ziemassvētku zeķi?

2011-11-12T23:49:00.052+02:00

Ziemasvētki nav vairs aiz kalniem, tāpēc jāķeras pie darba: Ziemasvētku zeķu šūdināšanas.
Nekā sarežģīta tur nav, tāpēc domāju, ka tā būs pa spēkam ne vienam vien un arī nekādas īpašās iemeņas te nav vajadzīgas.
Man protams visas šis lietiņas patīk ar oderīti un šoreiz papildus būs arī sindepona pildījums

Vajadzīgs:

*audums zeķes priekšpusei un aizmugurei;

*audums oderei ~60*50cm;

*plānais sindepons (lai zeķe ir tāda stingrāka), vēlams ar līmes kārtiņu (lai vieglāk sastepēt ar oderi) ~60*50cm

Visupirms pamatīgs sagatavošanās darbs:

Es izmantoju izšuvumu, kam vēl pēc šūšanas nav izskalots marķieris, tāpēc pirms mazgāšanas saskaņā ar shēmu pārnesu arī zeķes formu uz auduma. Īpaši svarīgi tas ir vietās, kur nav izšuvuma. Pēc tam pa perimetru ar diegu atzīmēju uz auduma, kur būs jāšuj ar šujmašīnu.

Nākamais: ar visparastāko zīmuli apzīmēju apkārt līniju pa kuru būs jāgriež. Zeķes augšā atstāju 4cm, bet gar pārējām malām 1,5cm. Tagad var skalot laukā marķieri un gludināt. Kad audums izgludināts, izgriežu un ar šujmašīnu apstrādāju maliņu ar zigzag dūrienu (drošības pēc, lai turpu šurpu velkot nesāk irt) . Ja nebūtu izšujamais audums vīlīti atstātu krietni šaurāku un neapstrādātu.

Tagad jāsagatavo zeķes aizmugure. Virspusi ar labo pusi uz aušu, uzlieku uz paredzētā auduma kreisās puses, ar zīmuli apzīmēju un izgriežu.

Nākošais solis: oderes sagatvošana. Uz oderes auduma, vienu otram blakus izklāj abas detaļas. Nogriež vajadzīgo auduma gabalu un pēc tam izgriež tik pat lielu gabalu sindepona.

Uzklāj abas kārtas vienu uz otras un sagludina kopā izmantojot tvaiku (ja sindepons ir ar līmes kārtu). Var ķerties klāt pie stepēšanas. Es šuvu līnijas pa diognāli ~5cm attālumā vienu no tras, bet varētu šūt arī krustu šķērsu ar brīvām līnijām.

Šo procesu var izlaist, ja izdodas veikalā nopirkt jau gatavu oderi kopā ar sindeponu, bet vajag tādu, kam sindepons ir ļoti plānā kārtiņā, jo ja sindepons ir biezais zeķe būs nevajadzīgi pufīga un bieza. Starp citu pats sastepēšanas process man aizņēma maksimums 20 minūtes.

Vēl padalīšos ar savu atklājumu. Nopirku bērnam flomasterus, kas skaitās viegli izmazgājami. Un tā tik tiešām arī ir. Tā kā man nav šujmašīnai uzparikte ar stepēšanas līneālu, pēc gludināšanas samarķēju audumu un šuju pa līnijām. Pēc tam iemērcu ūdenī un vienkārši bez ziepēm izskaloju. Mans secinājums: lieliski var izlīdzēties, ja pie rokas nav speciālā marķiera.

Atkal uzklāju sagatavoto virspusi uz sagatavotā oderes auduma, ar zīmuli apvelku un izgriežu 2 detaļas, lai katrai purniņš būtu uz savu pusi.

Tagad odere no augšas ir nedaudz jāsaīsina.
Pirms tam galīgi jāizlemj, vai ir gribēšana, lai odere sākas uzreiz pie pašas augšējas malas (kā B variantā) vai mazliet zemāk ar ~2cm atkāpi (A variants).

Man A variants patīk labāk, jo tad netiek dubultā sabiezināta augšējā vīle (kā tas ir B variantā) un man šķiet, ka tad, augšējā mala sanāķ glītāka un akurātāka. Tāpēc es oderi saīsinu par 4cm

(Ja tiek izvēlēts B variants, jau sākumā virspusei gar augšējo līniju atstāj tikai vīles tiesu ~1,5cm, vai ja pēkšni pārdomā un izgriezts kā augstāk rakstīju (atstājot 4cm), šobrīd var oderi un virspusi saīsināt par ~2-2,5cm)

Oderes detaļai, kuru saliekot kopā ar virspusi ar labajām pusēm purniņi ir uz vienu pusi, no sindepona puses atzīmē visapkārt 1.5cm

Vēl jāsagatavo lentīte aiz kuras zeķe būs pakarināma. Ņemu auduma gabaliņu 4cmx25(27)cm un sašuju 1cm platu lentīti.

Tie tad būtu arī visi sagatavošanas darbi. Tagad ķeros pie likšanas kopā.

Virspusi+oderi un aizmuguri+oderi saliek kopā ar labajām pusēm, tā lai purniņi skatās uz vienu pusi. Starp oderi un virsējo audumu pie zeķes aizmugurējās malas ieliek sagatavoto lentīti. Virspusei ~1,6cm attālumā no ārmalas, bet aizmugures pusei ~1,8cm no ārmalas. Gar augšējo malu nošuju, atstājot vīles tiesu 2cm. Vīles nogludina sindeponu atstājot nenolocītu (t.i neatverot vaļā katru uz savu pusi).

Atvērtā veidā saliek kopā virspusi ar aizmuguri: ārspusi ar ārspusi un oderi ar oderi. Sasprauž visu kopā. Aizmugures malā oderei ar ~6/8cm atkāpi no oderes augšas atstāj vaļa ~13/15cm lielu caurumu, caur kuru zeķe tiks izgriezta uz labo pusi.
Virspusi šuju ciet no izšuvuma puses, šujot precīzi pa sākumā ar diegu atzīmēto līniju. Oderes pusi šuju visapkārt nedaudz mazāku par ~2mm (t.i. ~1,7cm no mala. Varēja protams jau uzreiz atzīmēt 1,7cm nevis 1,5cm). Tas tāpēc, lai odere iekšā neveidotu nesmukas krokas.

Ņemu šķēres un zeķes ārspusei apaļajās vietas (purns un papēdis) izgriežu robiņus, bet vietā kur ir ieliekums uz iekšu dažās vietās vienkārši iegriežu. Jo tuvāk cits citam būs izgriezti robiņi un izdarīti iegriezumi, jo purniņš un papēdis būs apaļāki, un liektās vietās nevilks audumu, bet veidosies glīts izliekums .

Oderei lieko vīles tiesu nogriežu nost atstājot tikai ~1-0,7cm. Šeit nekādi robiņi nav nepieciešami
Izgriežu uz labo pusi. Sakārtoju oderi un pārliecinos, vai odere nav par lielu. Ja tomēr jūtams, ka odere ir tā kā par lielu, izgriež atpakaļ un nošuj oderi vēl kādu mm mazāku.

Neaizmirst izvilkt diegu ar kuru virspusei bija atzīmēta vieta, pa kuru jāšuj.

Ja ar oderi viss kārtībā, sagatavo atstāto caurumu aizšušanai. Bet vispirms ar roku no iekšpuses atspiežu vaļā priekšas un aimugures vīles, lai kad viss buš aizšuts ciet uz vienu pusi nebūtu dubultā bieza vīle. Nofiksēju tās ar adatiņām.
Oderes aizšušanai izmantoju diezgan ciešu (2mm) zigzag-dūrienu, jo tad vīlīte iznāk tāda kā plānāka.
Cenšos nesadurt rokas, iedabūt oderi iekšā un sakārtot .

Nostiprina priekšejo un aizmugurējo vīli šujot precīzi pa auduma savienojumu vietu turp atpakaļ ~2cm. Pēc tam atliek nostiprināt uz abām pusēm lentiti zeķes pakāršanai.

Tas arī viss! Tiem, kuri grib mēģināt to darīt paši, ceru, ka noderēja un neliekas ļoti sarežģīti. Priecāšos, ja ienāksiet un padalīsieties, kā veicās un kā sanāca.

Veiksmi darbā!

Mārtiņdienas tirdziņam

2011-11-11T09:17:00.017+02:00

Šoreiz par ko gardu, kas tika gatavots Mārtiņdienas tirdziņam. Šis nu ir viens pasākums, kas man īpašu sajūsmu neizraisa (laikam jau tāpēc, ka sirdī pašai šaumīgi nepatīk tirgošanās), bet skatos, ka šī tradīcija bērnudārzos un skolās ienāk arvien biežāk. Kas tad parasti ir tirgus klāstā? Visādas plātsmaizes, pīrādziņi pašgatavotas kartiņas un citas tāda veida lietiņas. Bērniem tur tāds riktīgs burziņš sanāk. Pagājušā gadā cepām vafelītes, šogad gribējās kaut ko vienkāršāku un ātrāku . Tā dzima ideja par žāvētiem augļiem šokolādē. Process ļoti vienkārš.

Vajadzīgas žāvētās plūmes bez kauliņiem, mazie koka irbulīši un šokolāde (lētāk noteikti sanāktu ar sveramo, bet tā kā tādu tuvumā neatradu, pirku šokolādes tāfelītes. No vienas šokolādes tādfelītes iznāca apmērcēt ~20 plūmes. Viena mums bija parastā bez piedevu, otra ar kaut kādiem kakao krispiem (no šis sanāca nedaudz mazāk).

Saspauž plūmes uz kociņiem (darbs, kur ļoti veiksmīgi var iesaistīt arī bērnus) un mērcē izkausētā šokolādē. Pēc tam apmērcēto plūmi fiksi uz neilgu laiku ieliek saldētavā. Apakšā paklāju cepampapīru (no tā ļoti feini nāk nost). Pēc tam ietin nelielos follijas gabaliņos. Brīžiem likās, ka plūme tā švaki turā uz kociņa (īpaši, ja plūmes ir tādas feinas, mīkstas), bet, kad sastings šokolāde, turās perfekti. Garšas ziņā nesanāca sliktāk kā Skrīveru saldumu ražotām plūmēm šokolādē un garšoja tik pat labi.

Otrs variants, ko bijām ieplānojuši pamēģināt, bija jaunās Laimas želejkončas. Process tāds pat, bet tā kā šokolāde manāmi aptrūkās, šo tikai pamēģinājām zināšanai.

Garša bija ļoti laba (priekš manis gan drusku par saldu). Jārīkojas diezgan ātri, jo želeja siltumā kļuva ļengana. Bet pēc pastāvēšanas ledusskapī iznāca riktīgs čupačups, ko no kociņa nemaz nevarēja tik viegli noraut, jo turējās riktīgi stingri. Forši bija tas, ka varēja dabūt dažādas formas.
Bērniem protams patika gan vienas gan otras. Bet es tomēr balsoju par plūmēm, man tās gāja labāk pie sirds.

Brīvdienas ir īsti piemērots laiks, lai pagatavotu ko gardu.

Lai labi garšo!

___________________________________________________________

P.s. Tie kuri nepacietīgi gaida rakstiņu par Ziemasvētku zeķu šūšanu, gatavojat materiālus: audumus ārspusei un oderei, kā arī pavisam plāno sindeponu ar līmes kārtiņu (vēlams). Pēc pāris dienām varēs ķerties pie darba! Bildes jau ir, atlicis tik visu smuki aprakstit. Pacentīšos brīvdienas to izdarīt.

Priekšautiņš bērndārzniekam

2011-10-17T00:04:00.010+03:00

Šoruden saņemot bērnudārzā sarakstu ar lietām, kas jāsagādā jaunajam mācību gadam, jaunākā dēla grupiņā, viena lieta, kas iekrita uzreiz acīs: priekšauts zīmēšanai. Šo gan man vecākajiem bērniem bērnudārzā ne 2.jaunākajā grupā, ne arī vēlāk nekad nav prasījuši, bet patiesībā īpaši vidējam par sliktu nebūtu nācis. Tad man daļa drēbju nebūtu jāizlidina miskastē, jo tās ar līmi tika sabojātas neatgriezeniski.

Tika pieteikts, ka vajagot tādu, kas ir ar piedurknītēm. Še tev nu bija. Tāds, kā šuvu vecākajam dēlam skolas vajadzībām, atkrīt. Jāmeklē kāds universāls modelis. Tā nu es devos sirojumos pa bodēm. Pēc iepriekšējā vakara meklējumiem internetā un nākošās dienas klejojumiem pa bodēm izrādijās, ka izvēle ir diezgan nabadzīga. Vairums atrastie paredzēti mazulīšu ēdināšanai un manam bērnam jau vairs neder izmēra ziņā. Vienu izdevās atrast +/- piemērotu, bet aizmugurē sasienams ar aukliņām. Nolēmu to pagaidām nepirkt, jo aukliņas tomēr to lietu padara diezgan neērtu un tas plastmasīgais materiāls drausmīgi ... oda. J.R grāmatnīcā izdevās ieraudzīt ļoti labu modeli, bet diemžēl vairāk tomēr piemērotu lielākam bērnam, mans trīsgadnieks tajā nosliktu. Tā pirmās dienas meklējumi beidzās diezgan neauglīgi.

Otrā rīta aizejot uz bērnudārzu ieraudzīju potenciālo modeli. Modelis ideāls, aizmugurē aizdare ar klipsi. Pielaikoju, bērnam der super, bet ... ir viens bet, man diez kā nepatīk materiāls, kaut kas tāds kā plēvjveidīgs. Mūsu bērnudārzā ļoti kurina, pieņemu, ka mazajam tajā varētu būt karsti, īpaši, ja tas ir tik visaptveroš. Bet modelis man ļoti iepatikās, tieši tāds kā biju iedomājusies.

Nolēmu riskēt, un šūt pati jau no iepriekš izmantotā impregnētā kokvilnas auduma, kas atgrūz mitrumu. Nodomāju, ja nesanāks (jo audums tomēr ir tāds stīvs un iepriekš pat nepieļāvu domu, ka no šī materiāla varētu arī tādu šūt), būšu pamēģinājusi. Bet, ja nesanāks, tādu plēvjveidīgo gan jau paspēšu nopirkt. Tā nu tapa lūk šāds priekšautiņš. Mazliet gan atgādina kleitiņu, toties, ja rokas gribēsies noslaucīt gar biksēm, bikses noteikti būs pasargātas.

Bērns pielaikoja un teica, ka būs labi. Nost nekrīt, piedurknes it kā netraucē, bet krāsu traipi domāju, ka padarīs to vēl interesantāku. Tad jau manīs, ko teiks audzinātājas.

Spilveni

2011-10-07T22:21:00.010+03:00

Šis rudens iesācies tā īsti radoši. Reizēm šķiet, ka galva kūp gan no tā ko vajag padarīt, gan arī no tā ko gribētos padarīt. Šoreiz dienas kārtībā divi dekoratīvie spilveni.

Cilindrveidīgais neck rool (nez kā to varētu latviski apsaukt) ar superīgu

Vinijpūka & draugu compāniju Bambučai.

Un īsti klasisks Dudy.

Par citām lietām nākošreiz.

Radošu rudeni arī jums!

Candy Cane Santa Stocking: krustiņots 61dienu.

2011-09-25T18:09:00.002+03:00

Esmu krustiņojusi 61 dienu, tātad 8 nedēlas ar mazu astīti jeb 2 mēnešus. Manos plānos bija iekļauties 2 mēnešos. Mazliet neiekļāvos, bet palicis vairs ar nemaz nav daudz. Nu jau varu ar vecīti aprunāties. Ex, kad tik tā laika būtu vairāk, lai starp citiem dienas darbiem atrodas arī kāds brītiņš piesēsties un izšut kādu diedziņu. Jebkurā gadījumā jāsaņemas, jo Ziemasvētki tuvojas ar joni. Ka tik tie nepienāk ātrāk kā plānots.

Priekšautiņi vizuālās mākslas nodarbībām

2011-09-07T23:39:00.010+03:00

Klāt ir septembris un esmu atgriezuies ierindā. Brīvlaiks un laiskošanās beigusies, jāķerās pie darbošanās.

Man septembra atnākšana vienmēr atsauc atmiņā skolu, un tā ir sanācis, ka pirmais šīs sezonas darbiņš tapis tieši mazajiem skolniekiem. Šoreiz tie ir divi priekšautiņi komplektā ar uzročiem mākslas nodarbībām divām jaunkundzēm.

Sākumā audums likās diezgan drūms, neinteresants un nebūt ne pievilcīgs. Bet tad radās ideja kā to visu padarīt dzīvāku: putniņš un rudens lapas. Ceru, ka jaunās dāmas būs apmierinātas un tērps rosinās darboties ar krāsām un otām ne tikai skolā.

Tuvāk detaļas :

Papildināts 22.09.2011:
Negribējās vērt vaļā jaunu tēmu tāpēc, nolēmu rakstīt vien tepat, jo darbiņš tas pats un audums arī tas pats tad, lai iet viss vienuviet. Atšķirība tik tā, ka šis priekšauts būs puisim, visnotaļ nopietnam jauneklim ar visām no tā izejošajām sekām. Māmiņas, saprotiet pašas, kas šai vecumā ir topā .....

Par pamatu izmantoju impregnētu kokvilnas audumu, kas atgrūž mitrumu. Priekšautiņi nēsājami uz abām pusēm.

Mazkubiņš

2011-08-17T12:31:00.002+03:00

Ir atkal uztapis viens kubiņš. Šoreiz to nosaucu par mazkubiņu, jo tā izmērs ir ~10cm*10cm. Kubiņam vienā malā ir čaboša detaļa un vidū ir ielikt grabulītis, tāpēc pakratot tas maigi grab. Saņēmēja būs pavisam maza meitenīte un ļoti iespējam, ka tā būs viena no viņas pirmajām rotaļietām.

Candy Cane Santa Stocking: 7. nedēļas atskaite

2011-08-15T14:52:00.003+03:00

Turpinu tik pat cītīgi. Nu jau vēl tikai mazliet plastiskās ķirurģijas un būs ar ko aprunāties šujot pinķerīgo skuju virteni vai mazliet augstāk diezgan garlaicīgo beigu gabalu.

Candy Cane Santa Stocking: 5. un 6. nedēļas atskaite

2011-07-29T20:38:00.005+03:00

Nāku atkal ar savu ziemīgo atskaiti. Šoreiz tā ir par 2 nedēļam, jo karstumā virsroku ņem slinkums un uz rakstīšanu grūti saņemties. Labi kā tā nav ar šūšanu. Kamēr netieku pie citiem šujamdarbiem un laukā valda karstums, kad pa dienas vidu pat degunu laukā bāzt negribas, lietderīgi cenšos izmantot katru brīvo brīdi un mazliet pakrustiņot. Tā ik pa pāris stundiņām dienā sakrājas viena nedēļa

un otra.

Lūk vecītis māj un bārdu jau var saskatīt.

Soma un kubs ar Popcorn lācīšiem

2011-07-18T14:12:00.014+03:00

Turpinājums pirms kāda laika rādītajam mazuļa pūriņam ar Popcorn lācīšiem .

Šoreiz mazais Valters savā īpašumā ieguva

somu,

ar kuru varēs doties ceļojumā un kura motīvu šuva ančī

un aktivitāšu kubu,
kura vienu malu rotā Kristel šūtais lācitis.

Te varēs vingrināt pirkstiņus, mācīties aizvēr rāvējslēdzi, siet kurpes, pogāt, atvērt visādus knibuļus, likt kabatās un ņemt laukā, un protams arī pavadīt laiku jautŗā rotāļa spēlējot paslēpes, zivju ķeršanu un gliemeža slēpšanu.

Spilvens.

2011-06-19T17:43:00.007+03:00

Šoreiz tā īsti pat nav ko piebilst. Strādāt bija ļoti viegli, jo Bambuča pati jau bija izdomājusi, kādu grib redzēt noformējumu savam izšuvumam un arī materiālu sagādājusi. Man tikai atlika noprecizēt nianses un ķerties klāt, lai viņas vēlmes īstenotu dzīvē. Pašai rezultāts ļoti patīk un ir milzīgs prieks, ka saimniece arī ir apmierināta. Tāda feina sadarbība mums iznāca.

Lai vasaras svelmē paslēptos.

2011-06-16T15:50:00.009+03:00

Klāt ir ilgi gaidītā vasara un daudz saules, bet es pēdējos gados vairs īsti nespēju uzturēties saulē bez galvas segas. Tāpēc jau pagājušo vasaru biju izdomājusi, ka man vajadzīga ir cepure, bet veikalos īsti neko piemērotu tā arī neatradu. Vispār tas priekš manis ir baigais sasniegums, jo pēdējos 15 gadus es cepuri nenēsāju pat ziemā, jo kaut kā esmu pieradusi pie kapucēm un par cepurēm man ir izveidojies priekšstats, ka tās man tā īsti nepiestāv vai arī es vienkārši nemāku atrast tādu kas man piestāvētu. Bet vasara nav ziema, kad uzmet kapuci un aiziet. Biju izdomājusi aptuveni kādu modeli gribu, jautājums bija tikai no kāda materiāla. Un tad pagājušo rudeni nejauši Vecrīgā ieraudzīju savu sapņu cepuri. No lina, bet tā kā cepuru sezona jau bija cauri, tad pacilāju un noliku atpakaļ. Bet šīs vasaras pāris nedēļas trakā karstuma un svelmes manī atkal atmodināja pārliecību: vajag cepuri. Aizdevos uz to pašu vietu, kur pagaišgad noskatīju cepuri..... bet tur no cepurēm i ne smakas. Tad mans ceļš veda uz burdas salonu , kur iegādājos cepuru bukletiņu un citā bodē lina audumu.

No bukletā piedāvātajām 6 galvasegām, izvēlējos šo modeli, kas kaut cik atbilda manai iecerei un mēģināju šūt pati.

Un lūk, kas no tā visa man sanāca. Jāteic, ka šī nu ir mana pirmā īstā cepure.

Daža lieta man tā arī īsti skaidra netapa un savas korekcijas es pamanījos ieviest arī te. Tā piemēram, visas cepures paredzēts šūt ar oderi. Es izvēlējos atstāt bez, jo tāpat jau karsti, kur nu vēl 2 kārtas auduma. Cepurei paredzētās cepuru lentas vietā iešuvu lina slīpā diega lentīti. Cepurlentu jau nopirku gan, bet kad bija jāšuj klāt, sapratu, ka to negribu, jo tā ir sintētiska un tieši tāpēc šo cepurlentu no visām man bijušajām salmu cepurēm esmu ārdījusi laukā, jo galva svīst. Es vēl laprāt ar kādu cepurmeistaru pakonsultētos, gan par pašu procesu, gan materiāliem, ko labāk izmantot, jo vēl kādu cepuri sašut noteikti gribētu.

Mazuļa pūriņš ar Popcorn lācīšiem

2011-06-07T16:24:00.014+03:00

Atkal vienuviet ir daudz skaistu izšuvumu, ko darinājušas meitenes no www.calis.lv un www.krustduriens.lv priecājoties par skaisto notikumu Vētrasputnes ģimenē, mazulīša gaidīšanu. RR tēma bija Popcorn lācītis un viņa draugi. Sanācis ir kolosāls kopdarbs mazam cilvēciņam, kurš jau ir sagaidīts un kuram vecāki devuši vārdu Valters. Es pati lācīšu šūšanā nepiedalījos, bet man tika uzticēts pārvērst skaistos izšuvumus mazulim nepieciešamās lietās un rezultāttā daļa no izšuvumiem pārtapa mazuļa pūriņā.

Gultas apmalīte pētīšanai un sarunām.

Saldākam miedziņam gultas veļas komplekts ar s.elīnas, LotinaS, Burvīgās un Evis motīviņiem

Dažādu lietiņu salikšanai noderīgas būs divas ietilpīgas kabatas. Viena pie gultiņas, bet otra uz pakaramā kaut kur tur pat līdzās ar lindam un deis8 motīviņiem

Bet iemūžinātos dzīves skaistākos mirkļus vienmēr varēs apskatīt albūmā ar merry motīviņu.

Un tas vēl nav viss. Turpinājums sekos ...

Candy Cane Santa Stocking: 4. nedēļas atskaite

2011-05-29T16:33:00.004+03:00

Šonedēļ, viens nejauks bacilis mani iedzina gultā un izjauca visus manus darbu plānus. Tā kā pie šujmašīnas sēdēt nevarēju, ņemu adatu gultā. Lai cik slimošana ir nepatīkama, taču katram mākonim ir zelta maļiņa un mana zelta maliņa bija: man radās izdevība tā nopietni bez sirdsapziņas pārmetumiem no rīta līdz vakaram pakrustiņot. Lūk, tik tālu esmu tikusi un šoden varu atrādīt 4 nedēļas atskaiti. Pēc maniem aprēķiniem esmu pieveikusi turpat pusi. Vēl jau caurumiņi pa vidu jāaizpilda. Agrāk domāju, ka tad, kad aiz loga būs viss sazaļojis , traki grūti būs šūt šādu motīvu, bet nav ne vainas. Laikam tāpēc, ka sen nebiju šuvusi, no sirds izdevās pašūties un šuvās ļoti viegli.

Nadīnītes kubs.

2011-05-01T08:49:00.017+03:00

Nu jau laikam varu teikt, ka palēnām mani kubi iziet tautās un man par to ir liels prieks. Lūk atrādīšanai ir gatavs jaunākais: mazajai Nadīnītei, kas ir gadu veca.

Šoreiz esmu ielikusi dažas lietas, kas mazajai pēc vecuma vēl ir diezgan sarežģītas, piemēram aukliņu vēršana vai pogu rindas pogāšana, bet uz to mani pamudīnāja meitenes mammas rastītais. Citēju, ko Nadīnas mamma pastāstija par meitiņu

"....Jau labu laiku fano par pogām, spiedpogām, rāvējslēdžiem un siksnām. Visu kas veras ciet un vaļā un ko var knibināt. Ir brīži, kad interese ir tiiiikkkk liela, ka man nākas vienu otru apģērba gabalu noslēpt, lai to nesaplēstu, vai tētim nākas bikses raut nost, lai noglabātu ar visu siksnu..."

Tad es padomāju, ka nevar taču bērnam liegt to prieku, lai tad iet drusku sarežģītāks, jo mazāka taču nepaliks un iemaņas tikai pilnveidosies. Sākumā gan mammai vai tētim būs jāiet palīgos.

Bet nu pie lietas.

Uzspēlēsim ku-kū spēli un jāpamēģina aplikt rokassprādze.

Ciemojamies pie zaķīša un dodamies apskatīt zaķīša saimniecību

Zaķitim bija dārzs, kurā auga ļoti garšīga kukurūza, bet dārzu sargāja labi noslēgti vārtiņi

Pēc tam dodamies uz plavu, kur var plūkt puķes un satikt pļavā dzīvojošus kukainīšus

Un kas tad te...kāds tur skatās pa škirbiņu, jāmēģina tikt klāt....

Visbeidzot kabata, kurā var kaut ko ielikt. Ko? Tas lai paliek Nadīnītes ziņā!

Aidā rotaļāties un lai neapnīk!

Lieldienas gaidot.

2011-04-17T17:30:00.006+03:00

Šodien ir Pūpolsvētdiena un tas nozīmē, ka Lieldienas jau tepat vien klauvē pie durvīm. Un ja jau Lieldienas, tad bez krāsainām oliņām neiztikt. Šai sakarā man šogad tapis mazs galda dekors, olu sildītājs, kurš gan pie manis nepalika un jau aizceļojis uz savām jaunajām mājām, bet es labprāt tādus redzētu arī uz sava galda.

Varbūt vēl kādam iedvesmai noder, jo vēl jau var paspēt. Izšūt motīviņu man vajadzēja apmēram divas stundas un salikt kopā vēl vienu stundu.

Bet visiem mana bloga lasītājiem novēlu:

Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks,

Slimība laukā, veselība iekšā!

Gaidam Lieldienas!

Kā sašūt vāciņus kladei, grāmatai vai albūmam.

2011-04-08T15:58:00.035+03:00

Dažām sava bloga lasītājām biju apsolījusi izveidot aprakstu par grāmatas/albūma/klades vāciņu šūšanu: kā es to daru. Pildu solīto un šoreiz mēģināšu parādīt.

Tie būs vāciņi ar oderi pavasarīgi zaļos toņos apm 30cm lielai kladei ar cietiem vākiem. Lūk šādi

Šis ir variants, kura rezultāts man patīk vislabāk, bet noteikti šis nav vienīgais. Tātad pie darba! Ārspusei izmantošu zaļu lina audumu . Oderei - bēšīgu kokvilnu.

Piegriešana:

Vispirms jāizmēra klade vai albūms, lai zinātu cik lielu gabalu auduma vajadzēs. To var izdarīt ņemot palīgā kaut vai avīzi: apņem kladi ar avīzi, ieloka iekšā tik platas malas, cik vēlas atlokus un gatavs. Tagad noņemot avīzi droši redzams, cik liels auduma gabals būs vajadzīgs. Bet nedrīkst aizmirs pierēķināt klāt arī viļu tiesu (+1cm vispākārt). Es drošibai piemestu vēl kādus 2 cm. Šo varaintu ieteiktu izmantot tad ja ir biezi vāki, apaļas malas, piemēram albūmiem.

Parastai kladei var vienkārši izmērīt: divi klades platumi, cik kladei bieza muguriņa un cik dziļi būs atloki. Sasummēt visu kopā pieskaitīt vīļu tiesu +1cm katrā pusē un vēl + kādus 2 cm drošībai. Nogriezt varēs vienmēr. Ari klades augstumu ir vienkāršāk. Pamēram kladi, pieliekam ~1cm drošibai un ērtumam (lieko varēs nogriezt) +1 cm katrā pusē vīles tiesai. Kad mēri noņemti var droši ķerties pie piegriešanas. Vajadzīgi divi vienāda izmēra taisnstūra gabali (viens no virsai paredzētā auduma, otrs no oderes) saskaņā ar apģērbjamās klades izmēriem. No lina un izšuvuma izveidoju virspusi

Viens no audumiem ko izmantošu ir lins un tā kā lins ļoti irst, es šoreiz iekšpusē lina auduma maliņas apstrādāšu ar zigzag dūrienu. Ja vāciņus šuju ne no tik irstoša auduma, tad parasti vīles neapstrādāju, lai tās lieki nepadarītu vēl biezākas.

Salikšana: Sāku ar klades priekšpuses malu.

1. Saliek kopā audumus ar labajām pusēm , sasprauž vai sadiedz (kā nu kuram ērtāk) kopā īsāko malu.

2. Sašuj vīli ~1cm attālumā no malas,

3. Atgludina, katru maliņu uz savu pusi,

4. Saloku abas daļas kopā ar labo pusi uz augšu. Abu audumu savienojuma vieta veido locījuma vietu un vēlreiz nogludinu. Tad gar pašu maliņu nošuju vīlīti (kāpēc, to pastāstīšu vēlāk).

Nākošais solis, atloka izveidošana.

1. Man jāiecentrē izšuvums, tāpēc ņemu palīgā kladi, lai precīzi nomērītu cik lielu gabalu es drīkstu ielocīt un kur jāšuj ciet malas. Ar adatiņam atzīmēju un ar gludekli viegli iegludinu lai paliek redzama locījuma vietiņa (nedaudz uz leju ir foto kā iegludināt). Ja nekas nav jāiecentrē, tad atzīmē vienkārši jau sākumā paredzēto gabalu.

2. Izņemu kladi un piefiksēju atloku pie oderes, bet virskārtu atloku atpakaļ.

3. Atloku virsdrēbi ar kreiso pusi uz augšu un nolocu precīzi pa to vietiņu, kur ar gludekli bija iezīmēta locījuma vieta. Tagad izveidojas situācija, ka atloks ir ielocīts uz iegšu, bet abi audumi ir ar kreiso pusi uz augšu.

Tagad var atzīmēt klades augstumu, kur būs jāšuj vīle, bet paturu prātā, ka vāciņiem jābūt ~ par 0,5cm platākiem nekā ir pašas klades vāki, bet jāskatās arī cik biezi ir vākojamie vāki. Ja vāki ir ļoti biezi, varbūt vajadzēs nedaudz vairāk, bet ja pavisam plāniņi, iespējams, ka vajadzēs mazāk. Šuju malas, bet nešuju visā garumā. Aizšuju ciet nedaudz vairāk par to vietu kur beidzas atloka daļa vai apm. līdz klades pusei t.i vietai, kur sākas muguriņa. Tas tāpēc lai varētu pamērīt vai esmu izvēlējusies pareizo izmēru, vai vāki nav par lieliem vai šauriem, un ja nu kas lai nav daudz jāarda.

1. Uzvelk vāciņu gatavo malu un pārliecinos, kā tie der un vai ir vajadzīgas korekcijas.

2. Ja ir paredzēta grāmatzīme, varu atzīmēt precīzu vietu, kur tā būs jāiešuj...

3. ... un varu atlocīt arī otru pusi precīzi pēc klades lieluma

4. Atkal ar gludekli iezīmeju vietiņu, kur veidodies locījums

Kladi uz kādu brīdi var likt nost .

1. Izmēru cik plats iznāca atloks gatavajā pusē un ar adatu atzīmēju vietiņu kur jāiet šuvei otram atlokam

2. pārloku vāciņus uz pusēm un ielieku otra vāka augstuma atzīmes, lai abas puses būtu vienādi platas un atzīmēju šuves vietu (šoreiz es to izdarīju ar zīmuli, novelkot vieglu līniju)

3. Otras puses šaurākajā malā būs vieta caur kuru vāki tiks izgriezti uz labo pusi, tāpēc vidū jaatsāj valā tik liels gabals, lai vākus varētu izgriezt uz otru pusi.

4. Atstāju vīlīti 1cm un lieko nogriežu. Atgludina vaļa vīlīti tāpat kā iepriekš.

1. Ieloka otrā pusē atloku uz iekšu tāpat kā ieprieš pa nogludinātajām locījuma atzīmītēm

2. nošuju abas vīles visā garumā.

3. Lai stūrīši nebūtu ļoti biezi, tos vajadzētu nogriezt slīpi. Bet tā kā man ir lins un es tomēr negribētu, lai stūros tie negaidīti izirst, linu atstāju kā ir, bet kovilnas audumam gan stūri nedaudz nost. Apgriežu arī garās malas atstājot ~1cm vīlīti.

4.Meklējam caurumu un griežam uz labo pusi. Gatavam atlokam no kreisās puses būtu jāizskatās šādi.

5. Tagad jāaizšuj ciet atstātais caurums. To var aizšut vienkārši ar roku vai ar šujmašinu Un tagad mēs nonākm pie punkta, kāpēc es priekšpuses atlokam maliņu nošuvu visā garumā ar mazu vīlīti. Man ļoti nepatīk šādus caurumus šut ciet ar roku. Tāpēc cauruma vietu es aizdiedzu un no augšas līdz apakšai atkal nošuju vīlīti, lai abas puses būtu vienādas.

Nu lūk vāciņi ir gatavi. Vēl tik jāizgludina un jāpielaiko kladei.

Pamēģiniet arī jūs!

Kas varētu būt nākošais? Rakstiet!

Kubs mazajai Annai

2011-03-24T23:01:00.023+02:00

Vēl viens kubs manā darbu sarakstā un šoreiz tā ir dāvanā mazajai Annai, kura pirms neilga laiciņa nosvinēja savu pirmo dzimšanas dienu.

(izmērs 15x15x15cm)
Katru dienu ir tik daudz lietu ko apgūt un katra diena ir piedzīvojumu pilna. Laižam izpētīt ...

Ikvienai jaunai dāmai vajadzīga somiņa ar noslēpumu.

Kopā ar lellēm jāpadzer tēja.

Jāpaspēj pļavā saplūkt ziedus

un pavisam tuvu jāizpēta kukainis.

Jādodas palūkot, ko dara jūras bruņurupucis

un jāapciemo kāds, kas dzīvo labi noslēptā namiņā.

Vai nav pienācis laiks rotaļām?

Mazas jaukas dāvaniņas

2011-03-18T22:49:00.010+02:00

Sev par lielu pārsteigumu šonedēļ ar dažu dienu intervālu savā e-pastā atradu divas ziņas no divām jaukām rokdarbniecēm, kurās bija vēstīts, ka esmu saņemusi virtuālas dāvaniņas.

Pirmo dāvaniņu saņēmu no Ineses

Inese rakstīja: .... mīļās meitenes, dāvāju jums šo rozi pateicībā par jūsu jaukajiem blogiem, par iespēju kaut virtuāli pabūt kopā ar līdzīgi domājošām, par interesantajiem darbiem, kas mudina rokdarboties

Un otru dāvaniņu saņēmu no Madaras

Madara rakstīja "Šo savu cakoto spilventiņu ar zālītēm pildītu, gribu piešķirt blogiem, kas man dod iedvesmu un idejas darboties ikdienā"

Savukārt setsdien es saņēmu vēl vienu dāvaniņu no Olgas, Ilonas un svētdien Jutas

Meitenes, paldies, ka Jūs esat un lasat manu blogu. Ap sirdi palika tā silti un sejā uzplauka smaids. Ir bezgala jauki apzināties, ka kādam tas ko es daru šķiet interesants. Man bija liels prieks saņemt no jums šīs dāvaniņas. Centīšos arī turpmāk jūs nepievilt. Lai mums visām skaiti darbiņi un daudz radošu ideju!

P.s. Šoreiz es gan atļaušos pārkāpt noteikumus un pēdējo ceļojošo balviņu tālāk nenodot, jo šobrīd jau visos man zināmos blogos tā ir saņemta. Bet nākotnē plānoju izveidot savu virtuālo dāvaniņu un tad to iedāvināt mani uzrunājošiem blogiem.

Somiņa un gultasveļas komplekts

2011-03-14T10:53:00.004+02:00

Fotoalbūms un recepšu klade

2011-02-23T12:02:00.004+02:00

Candy Cane Santa Stocking: 3. nedēļas atskaite

2011-02-20T19:49:00.005+02:00

Klāt ir svētdiena un es atkal atrādos, kā top mana zeķe. Kaut februāris jau pāri pusei, manai zeķei vēl tikai 3. nedēļas atkaite: šūts 21 dienu. Paskaitīju, ka varētu būt izšūts apmēram 1/3 daļa. Mazliet jau esmu nogurusi, bet kamēr aiz loga sniegs spītīgi turēšos pretī kārdinājumam sākt šūt ko citu.

Zeķītes man.

2011-02-19T09:40:00.006+02:00

Jau pirms kāda laiciņa tiku pie šīm jaukajām zeķītēm, kuras man iedāvināja Juks. Der perfekti un man par tām dikti liels prieks: zeķītes man bija tiešām vajadzīgas, bet pašai kaut kā laika trūkuma dēļ nesanāca sev uzadīt. Ļoti patīk šī zeķu dzija. Tās ir tik mīkstas un nemazdrusciņ nekož. Forši! Juta, liels tev paldies!

Gustava somiņa.

2011-02-15T21:12:00.005+02:00

Beidzot varu atrādīt vienu parādu. Darbiņš pabeigts jau pirms kāda laika (vēl vecajā gadā), bet savus saimniekus sasniedza tikai tagad. Tas ir pēdejais motīviņš, kas bija palicis nenoformēts pirms nedaudz vairāk kā gada tapušajā Zigzaga dēliņa robinā: Liinushkas izšuvums. Izšuvums liels un apjomīgs, tāpēc arī savu vietu, tas gaidīja visilgāk. Nu arī tas ir noformēts.

Anniņas spilvens

2011-02-13T10:01:00.006+02:00

Mazās Annas mamma Olga parādija man spilvenu, ko bija noskatījusi interneta plašumos ar lūgumu, vai būtu iespējam ko tādu sašūt arī viņas meitiņai. Lūk šāds izkatās šis īpašais spilvens atzveltne.

Šobrīd tas būs mazajai gultiņai, bet ar laiku noderēs arī lielākā.

Lai labi lietojas!

Candy Cane Santa Stocking: 2. nedēļas atskaite... papildināts.

2011-01-23T22:18:00.005+02:00

Tik daudz ir pašuvies pa pagājušo nedēļu . Pareizāk gan būtu teikt pa 4 dienām (no pirmdienas līdz ceturtdienai), jo ne pagājušajās brīvdienās, ne arī šajā nedēļas nogalē pašūt nemaz nesanāca. Pašai liekas, ka uz priekšu nemaz tik raiti neiet kā gribētos, jo diezgan bieži jāmaina diegs. Bet varbūt pie vainas tas ka nesanāk pašūt katru dienu.

Papildināts 06.02.2011.

Nolēmu, ka šodienas atskaite jāliek vien tepat 2. nedēļā. Sapratu, ka šoreiz man neiet krastā rēķināšana kalendārajās nedēļās, jo tad tas izskatīsies pēc ļoti gara procesa un manis cerētajos divos mēnešos neiekļaušos. Teorētiski pirmdien man jau būs jāsaka, ka zeķi šuju mēnesi, bet saskaitot reāli šutās dienas līdz šodienai esmu šuvusi tikai 15 dienas. Pagājušajā nedēļa pašut izdevās tikai vienu dienu, bet šonedēl gan, kaut vai pa drusciņam, krustiņoju katru dienu. Tik tālu esmu tikusi.

Candy Cane Santa Stocking

2011-01-16T13:10:00.005+02:00

Kā plānots, ķeros klāt šī gada galvenajam plānam: Ziemasvētku zeķei.

Iesāku darbiņu šā gada 8 janvārī. Šuju no oriģinālā komplektiņa uz pēlēkas krāsas 16 Aidas. Plānoju, ka kādos 2 mēnešos vajadzētu pabeigt. Tik daudz ir pašuvies nedēļas laikā. Patiesībā, varēja būt nedaudz vairāk (vismaz plānots bija), bet citi šujamdarbi paņēma laiku un praktiski 2-3 dienas nav iebakstīts neviens krustiņš/puskrustiņš.

Lai sevi disciplinētu plānoju reizi nedēļā atradīt cik tālu proces pavirzījies.

Divi vienā: maisiņš/mugursoma.

2011-01-03T16:09:00.015+02:00

Klāt ir Jaunais gads un šo gadu nolēmu sākt ar kaut ko jaunu. Man reizēm uz @ atraksta kāda bloga lasītāja ar lūgumu pēc padomā, kā vienu vai otru lietu pagatavo. Tāpēc nolēmu šogad ik pa laikam veidot nelielas reportāžas par kādas lietas tapšanu.

Pirmais ar ko sākšu būs

maisiņš sporta tērpam, ko var izmantot arī kā mugursomu.

Ķeramies klāt un šujam kopā! Bet, lai dzīvi sev mazliet sarežģītu, šoreiz taisīsim nevis vienkāršu, bet ar oderi. Ticiet man, tas nebūt nav daudz sarežģītāk. Centīšos procesu aprakstīt, bet skaidrībai pievienošu arī foto.

Vajadzīgs:

*audums ārpusei. Man ir parasta kokvilnas, bet var būt arī kāds biezāks audums: džins, velvets un tml.

* kokvilnas audums oderei.

* manā gadījumā neliels gabaliņš tā saucamā Darba apģērba auduma, ko izmantošu augšpusē vietai, kur tiek ievērta aukla.

Ja somu šujat no velveta (vai tml bieza auduma), tad ar augšpusi jābūt uzmanīgam. Ja ieveramā daļa būs no velveta, var gadīties, ka soma nesavilksies pietiekami cieši , jo augšējā vīles vieta būs par biezu. Tur vajadzētu piemeklēt kādu citu audumu. Vai ieveramo daļu atsevišķi neatdalīt.

* aukla savilkšanai ~3,60m

* ja ir, noderēs arī kads gabaliņs atstarojošās lentas (atstarotāju taču nemēdz būt par daudz ;o))

Piegriešana:

Somas ārpusei vajadzīgi 2 vienādi gabali. Manā gadījumā tas ir ~35x45cm katrs. Vīles tiesa būs ~1-1,5cm. Oderi piegriežam tik pat lielu.

Vēl atsevišķi nepieciešama detaļa, kur tiks ievērta aukla. Tā kā šī vieta ir pakļauta diezgan lielai slodzei, tad izvēlējos izmantot biezāku audumu, lai velkot turpu šurpu tik ātri nesadilst. Audumu veikalos nopērkams tā saucamais Darba apģērbs, Piegriežu 2 strēmelas 9cm platas un 35cm garas.

Vēl nepieciešams izveidot 2 detaļas cilpām, kur izvērt cauri auklu somas apakšā. Tā kā atstarojošā lenta man ir ~2cm plata, tad šo detaļu gatavošu aptuveni tik pat platu, bet var būt arī platāka. Arī šeit izmantoju Darba apģērba audumu. Piegriežu 2 gabaliņus 6x8cm.

Var sākt likt kopā.

Vispirms jāsagatavo detaļa kur tiks vērta iekšā aukla un detaļas, kas veidos apakšējās cipas.

1. Ieveramā daļa un cilpiņas. Ieveramajai malai gatavā veidā jābūt mazliet mazākai nekā pašai somai. Tāpēc, ja somas vīli plānojam atstāt 1,5cm, tad lentas galus abās pusēs jaatloka nedaudz vairāk. Lai maliņas būtu stingras, es izmantoju audumu veikalos nopērkamu speciālu līmējamu lentu. No vienas puses to piegludina caur parasto cepampapīru. Pēc tam atloka maliņu un nogludina vēlreiz, lai abas puses salīmējas kopā. Bet, lai velkot turpu šurpu nekas neatnāk vaļa, pa virsu nošuju vēl ar šujmašīnu. Var iztikt protams arī bez līmēšanas. Pārloka uz pusēm un nogludinam.

Lai pagatavotu detaļas cilpām, piegrieztajai detaļai vienkārši maliņas ieloka uz iekšu vajadzīgajā platumā un nošūj. Ja ir iespējams, pa virsu var uzlikt atstrojošo lentu. Izveidoju detaļas 2x8cm, ko pēc tam salocīšu uz pusēm.

2. Salikšana.

Ar kreisajām pusēm saliek kopā virsdrēbi un oderi. Pa vidu ieliek sagatavoto detaļu, kur vērs iekšā auklu un nošuj ~1cm platu vīli. Ieliek tā lai abās pusēs no malām būtu vienādā attālumā. Lai šuve būtu izturīgāka, es šuju divreiz. Atver vaļā un no abām pusēm nogludina. Ir iegūtas 2 atsevišķas detaļas. Ja šī vieta ar laiku izdils vai kā savādāk tiks bojāta, to tik pat viegli būs iespējams apmainīt un nevajadzēs šūt atkal jaunu somu.

Atver vaļā un abas iegūtās detaļas saliek kopā ar labajām pusēm. Virsdrēbei sašuju ciet apakšmalu, sānos ielieku sagatavoto lentu cilpai. Sašuj ciet malas viscaur apkārt atstājot tikai oderei apakšmalā neaizšutu vietu, lai visu var izvilkt uz labo pusi. Izvelk uz labo pusi un ar šujmašīnu aizšuj ciet no labās puses mazu maliņu.

Izgludina, saliek un sakārto iekšā oderi. Lūk iegūts maisiņš, kam vairs tikai jāiever aukla.

Ieveramās auklas garums, būs atkarīgs no tā cik platu un cik gara ir soma. Vidēji nepieciešami divi gabali katrs pa 1,80m.

Galus izveram caur apakšējām cilpiņam un soma gatava. Kā nostiprināt, lai neveras laukā, tas jau atkarīgs cik lielas būs cilpiņas, un cik resna aukla un kā pašam liekas ērtāk.

Aptuvenais laika patēriņš 2 stundas. Pamēģiniet un lai izdodas!

Darba tērps jaunajai māksliniecei

2010-12-20T16:08:00.007+02:00

Oktobrī rakstīju par darba tērpu mazajam māksliniekam.

Tagad ir uztapis otrs un šoreiz tas būs vienai jaunai māksliniecei.

Šis, tāpat kā iepriekšējais, valkājams uz abām pusēm. Ziediņš ir viegli noņemams. Ļoti ceru, ka mazajai dāmai tas patiks un kalpos godam.

Ak eglīte, ak eglīte ...

2010-12-14T22:15:00.009+02:00

Svētdienas vakarā mans puisietis paziņo, ka pirmdien uz bērnudārzu jānesot eglīte. Būšot izstāde. Mjā... ļoti laicīgi, kad bodes ciet un mājās ne grama zaļa aplikāciju papīra. Neko darīt, jādomā kāds cits risinājums. Un tad ienāca prātā doma par šūtu eglīti.... kāpēc gan ne? Nekur taču nav teikts, ka jābūt no papīra. Pārcilāju audumu krājumus un atradu piemērotu zaļu audumu. Rotājumam.... kas krājumos bija atrodams: fliteri, koka pērlītes, zivis un protams zvaigzne. To puika paziņoja, ka vajagot noteikti. Uz ātru roku uzskicēju piegriezni, nošuvu kontūru un sākās radoša darbošanās. Kopīgi pildijām, šuvām klāt rotājumus un stādijām egli podiņā. Lūk, kas mums sanāca

Mincis.

2010-12-10T14:52:00.003+02:00

Un atkal karnevālu laiks klauvē pie durvīm. Šogad tāda diezgan radoša darbošanās padevusies, kad bez saviem bērniem jāpalīdz apģērbt arī vēl kāds cits bērniņš. Lūk šis Mincis aizdevās pie kāda 8 gadus veca jaunskunga.

Ziemasvētku zeķes.

2010-12-04T16:04:00.008+02:00

Klāt ir skaistais Ziemassvētku gaidīšanas laiks un šonedēļ jau iedegsim otru svecīti adventes vainagā. Kaut gatavošanos Ziemassvētkiem uzsāku jau janvārī, man kā vienmēr Ziemassvētki pienāca pārāk ātri un vairāki plāni tā arī palika nerealizēti. Mana apņemšanās šim gadam uztapināt 4 Ziemasvētku zeķes arī palika pa pusei izpildīta. Trīs zeķes izšūt paspēju un plānoju ceturtai pieķerties vairāk uz rudens pusi, bet diemžēl citi darbiņi ņēma virsroku. Tomēr divas zeķes es paspēju dabūt gatavas gods godan uz pirmo adventi.

Zeķu saimnieki būs divi draiskuļi puišeļi.

Šī ir manam dēliņam

un šī krustdēliņam.

Trešās noformējumu atstāju nākamajam gadam kopā ar vēl neizšūto.

Nākošiem Ziemassvētkiem arī būs jāsāk gatavoties jau janvārī, lai beidzot zeķu plāns tiktu izpildīts godam. Vai sanāks .... tad jau manīs!

Sēņuks

2010-10-29T11:45:00.001+03:00

Pirmais šī gada tērps sēņu cepuru ballei.

Pončo

2010-10-13T15:31:00.004+03:00

Par pončo sapņoju jau sen, bet tā kā ar adīšanu esmu vairāk uz Jūs nekā uz tu (man vairāk par zeķēm un cimdiem nesanāk) tad, līdz šim tā arī palikusi tāda nerealizēta vēlme. Pirms kāda laika pārskatot žurnālus, ieraudzīju aprakstu par pončo no flīsa. Pirmā doma, kas uzplaiksnīja galvā: "un kā man tas neienāca agrāk prātā, tas taču ir ideāls materiāls". Vasarā par šo bija piemirsies , bet kad nemanot pienācis ir drēgns rudens, dzīvoklī apkure vēl nav pieslēgta, tā vien gribas ietīties kādā šallē, lakatā vai pat segā, atcerējos, ka man taču plānos ir pončo. Diedzu uz veikalu pēc auduma un tagad man beidzot tas ir. Mmmmm, nu gan ir silti.

P.S.Foto krāsu gan ir apēdis pilnībā. No skaisti zaļi dzekltenas krāsas (pat varētu teikt diezgan košas), pāri palicis pavisam nepievilcīgs zaļpelēks tonis. Bet labāk man neizdodas nobildēt šai pelēkajā dienā.

Siltu arī jums rudeni!

Darba tērps mazajam māksliniekam

2010-10-03T16:53:00.009+03:00

Vēl viena lieta, kas radusies speciāli skolas vajadzībām: priekšauts un uzroči zīmēšanas nodarbībām.

Pirms kāda laika Mežrozē redzēju, ka ir tādi audumi, kas uz tausti atgādina it kā vaskadrānu. Droši vien, ka tas paredzēts galdautiem vai kam taml. Kad skolas lietu sarakstā ieraudzīju, ka vajag darba apģērbu zīmēšanai, iedomājos, ka tieši tāds man būtu vajadzīgs. Diemžēl, kā jau tas ir nereti vien, kad ierados veikalā atradu tikai vienu gabalu šāda auduma koši sarkanā krāsā. Mājās notestēju un secināju ka ūdeni atgrūž smuki, bet tomēr arī mitrumu cauri laiž. Tāpēc izlēmu, ka priekšautu šūšu dubultā: ja kas ielīst klēpī, cauri divām kārtām iziet nevajadzētu. Jau sākumā izdomāju, ka aizdari taisīšu priekšpusē, lai bērnam vieglāk pašam aiztaisīt un attaisīt. Kad priekšauts bija gatavs, nāca nākošais secinājums: tā kā audums ir diezgan stīvs, sasiet priekšauta lences ir diezgan problemātiski un mezgls izveidojas gana neforš. Bērns pat teica, ka sēžot spiež. Izlēmu, ka jāliek klāt klipši, būs gan vieglāt aiztaisīt, gan arī neveidosies neērtais mezgls.

Lūk šāds priekšauts izskatās galarezultātā. Neiztrūkstošs pavadonis, neliels rotaļīgs akcents bērna priekam. Priekšauta garums nedaudz zem ceļa, aproces beidzas nedaudz virs elkoņa.

Papildināts 08.10.2010.
Šonedēļ darba apģērbs tika notestēts pēc nozīmes. Pēc 2 zīmēšanas stundām visvairāk cietuši bija uzroči un savu devu guašas krāsas saņēmis bija arī priekšauts. Ķēros klāt pie tīrīšanas. Iesākumā ar birstīti un veļas ziepēm paberzu visus krāsas traipus, bet to, kas nekādi negribēja atvadīties, iezieķēju vēl ar traipu tīrāmo. Pēc tam vešmašīnā. Likās jau ka dažs labs melnās krāsas traips negribēs nekādi šķirties no priekšauta, taču, kad izņēmu no veļasmašīnas, viss ir pazudis bez pēdām. Uzročus pat necerēju atmazgāt, bet tomēr izdevās. Tagad viss gatavs jaunai darba nedēļai un jauniem mākslas darbiem. Bet vislielākais prieks, ka nebūs jāplēš mati no galvas, lai guašu izdabūtu no krekliem un biksēm, jo paskatoties kādi bija no skolas atnestie priekšauts un uzroči, es esmu veiksmīgi izsprukusi cauri.

Rudu, rudu rudenīti ...

2010-09-29T12:00:00.013+03:00

Klāt ir krāšņais Zelta rudens un Miķeļdiena.

Man aktuālājā skolā un bērnudārzā šonedēļ notiek rudens izstādes. Šim pasākumam parasti izvēlos tikai rudens veltes, kas pārsvarā tomēr nav ēdamlietas (neuzunā mani sagriezti vai sadurtīti pārtikas produkti). Jau pagaišgad lieliski izgrozījāmies ar dekoratīvajiem ķirbīšiem. Šogad gājām to pašu ceļu un par mūsu izstādes eksponātiem pārtapa līdzīgi ķirbīši. Ar pliku ķirbi protams ir par maz, tāpēc brīvdienās devāmies uz mežu, savācām sūnas, viršus, u.c. dabas materiālu. Nekad jau nezini, kas beigās sanāks, tāpēc labāk, kas lieks, nekā pietrūkst.

Jaunākajam bērnam šoreiz izveidojām brīnumputnu

Vecākajam: gulbi

Un te atrādīšu arī pagājušā gada veikumu.

Jauku, radošu un krāšņu rudeni arī Jums !

Margaret Shhery pavārkaķi

2010-09-20T15:58:00.007+03:00

Pāšā vasaras viducī, kompānijā ar Juku sagudrojām vienu nelielu projektiņu. Un te nu ir tas, kas mums no tā sanāca: Virtuves karstumlupatiņa (vai to maz var nosaukt par lupatiņu ;oD). Juks sabakstīja visus krustiņus, es ņēmu palīgos šujmašīnu un saliku visu kopā. Bet aizceļoja tas viss pie vienas jaukas dāmas...

Maciņš pirmklasniekam.

2010-09-17T09:35:00.020+03:00

Sen jau plānoju bērnam sašūt maciņu, bet tagad tas brīdis ir klāt, kad ir tiešām arī reāla vajadzība pēc šādas lietas. Dēls iet uz nodarbībām, kur katru reizi jāmaksā, tāpēc vajag tādu maciņu, lai visas dienas garumā drošībā ir līdzi iedotā naudiņa. Vēl, kā jau ikvienam skolniekam, ir arī e-talons, kuru vajadzētu nolikt pie vietas. Pirms šūšanas sastādiju sarakstu, kādām īpašībām jāpiemīt maciņam.
Tātad:
1. maciņu jāvar pakārt kaklā, bet vajadzības gadījumā var pieknaģēt somā,
2. kaklā pakaramajai aukliņai jābūt viegli noglabājamai, lai netraucē un tik pat viegli atkal atgūstamai,
3. jābūt atseviškai vietai , kur ieliekams e-talons un lai sīknauda nebirst laukā.
Tagad var ķerties pie darba un lūk, kas no tā visa man sanāca:

(gatavais izmērs 8x12cm)

Rotaļu kubs

2010-09-14T23:16:00.006+03:00

Mana darbošanās ap kubiem turpinās. Lūk vēl viens. Šis devās pie nepilnu gadu veca bērniņa. Aptuvenais izmērs 10x10cm.

Penālis otiņām un ne tikai

2010-09-05T09:32:00.004+03:00

Septembris ir klāt un šoruden mūsmājās ir pirmklasnieks. It kā jau viss skolai sagādāts, bet man nelika mieru otiņas. Kur lai tās smuki saliek, lai nebūtu piesmērēta soma vai penālis pēc mazā mākslinieka darbošanās? Domāju gan šā, gan tā līdz izdomāju. Man izdevās nopirkt īsās otas , kuras it kā var ielikt parastajā penālī, bet tur jau tāpat viss ir nokomplektēts ikdienas lietošanai un negribējās, lai dienās, kad ir zīmēšana vai rokdarbi penālis būtu speciāli jāpārkārto.

Lieki teikt, ka joprojām no visu piedāvāto audumu kaudzes, bērns izvilka tiešī šo :oD. Nu ko darīt, lai jau būtu. Izveidoju šādu satinamo penālīti, kur papildus otām var salikt gan šķeres, gan līmes zīmuli, gan arī visam gadījumam līneālu.

Aptuvenais izmērs 27x27cm

Cik būs ērti lietot, tad jau manīs.

Mākoņi

2010-08-23T10:56:00.006+03:00

Reizēm paceļu skatu augšup un meklēju mākoņos ko interesantu. Īpaši, kad debesīs ir pilns ar gubu mākoņiem, man patīk apgulties klajā laukā zālē, vērot, ka tie mainās līdz ar vēju un censties kaut ko saskatīt. Tās ir kā psiholoģiskais tests, kad tev parāda kartīti un liek pateikt, kas ir tas, ko tu pirmo saskati. Taču vienā reizē mani acij pavērās unikāls skats. Tuvojās negais un vienā brīdī paceļot galvu augšup man aizrāvās elpa. Šoreiz tas bija kaut kas fantastisks un ko tādu, es redzēju pirmo reizi. Mākoņi veidoju tādus kā virpuļus, it kā tos sagriezis būtu virpuļviesulis. Stāvēju un vienkārši skatījos, skatījos skatījos, bet tagad kad skatos šos foto, pieķeru sevi, ka atkal kā tai psiholoģiskajā testā, katru reizi ieraugu ko jaunu. Nu piemēram, vienā no bildēm mana acs redz ērgli, kas izpletis spārnus un nolaidis galvu. Bet ko redzat Jūs?

Fotogrāfijas protams daudz notušē un nenodod to īpašo sajūtu, kas bija stāvot zem šādām debesīm, bet vienalga, man gribējās parādīt.

Fantāziju kubs mazajiem pirkstiņiem.

2010-08-09T11:49:00.015+03:00

(izmērs 15x15x15cm)

Man atkal jauns izaicinājums: izveidot rotaļlietu Zigzaga dēliņam, kas veicinās gan izdomu, gan arī dažādu iemaņu attīstību. Vienu malu rotā Vētrasputnes izšutais pīlēns no ZZ Razbainieka robina motīviņiem. Novēlu, lai šī manta būtu aktuāla ilgam laikam un daudzas lietas mazais Gustavs iemācītos spēlējoties ar kubu. Lai jums jaukas un interesantas rotaļas!

Suzy Zoo & draugi Zigzaga dēliņam Gustavam

2010-08-06T23:00:00.044+03:00

Man tas bija liels izaicinājums un vienlaikus pārbaudījums salikt kopa un noformēt šos skaistos meiteņu izšuvumus. Bet vislielākais gandarījums bija redzēt mazā Gustava māmiņas acīs prieku un sajūsmu par saņemajām lietiņām.

Sody karstumlupatiņa

2010-08-06T20:54:00.021+03:00

Linu cepurītes

2010-07-05T18:23:00.015+03:00

Staigājot laukā un vērojot, kas bērniem galvā, liekas, lai vai ko, bet iegādāties vasaras cepuri nevajadzētu būt īpašām problēmām un tās galīgi nav deficīts. Bet, kad ieeju veikalā, tad nopirkt ko piemērotu laika apstākļiem nemaz nav tik vienkārši. Nu labi, varbūt salīdzinoši mazajiem ir, bet tādiem 5-7 gadniekiem (kādi ir mani puikas) man liekas atrast ir diezgan grūti, ja gribi: izskatīgu, vieglu, elpojošu, nebēbīšu un viegli kopjamu. Es atradu tikai klasiskās, diezgan bieza materiāla nāģenes, kurus sāk nēsāt jau pavasarī un velk vēl rudenī, kad jau ir salīdzinoši vēss, kurās vismaz maniem bērniem šausmīgi svīsts galva jau 18 grādos un kuras nēsāt vasaras svelmē man neškiet īsti piemēroti. Vienkāršas kokvilnas vai lina auduma cepurītes tieši puišiem ir retums. Meitenēm ir visādas: šūtas, tamborētas, lakatiņi, platmalītes, bet puiši šai ziņā ir diezgan apdalīti. Vienu vasaru izmēģinājām gan lakatiņu, gan lakatiņcepuri, bet diemžēl tās tika atzītas par diezgan neērtāmām bērnudārza ikdienai, ja bērnam pašam jātiek ar to galā.

Izdomāju, ka vasarai nekas nevar būt piemērotāks par linu. Cepurei jābūt tādai, kuru bērnam pašam viegli uzlikt. Gabaliņš lina, aukliņa, pāris podziņas un vēl šis tas. Rezultātā dažu stundu laikā tapa šāda cepurīte.

Šoreiz problēmu esam atrisinājuši veiksmīgi un var iziet saules staros droši .

Dāvaniņa magoņlaika jubilāram

2010-07-02T11:16:00.010+03:00

Fabi Reilly magonītes gribēju izšūt jau kopš brīža, kad tās ieraudzīju. Kad atradu šo berlingo shēmu sapratu, ka šo kaut kad izšūšu noteikti. Jau sen zināju, ka arī Juta kāro pēc šīm magonītēm, bet kā jau vienmēr, lai uzdarinātu, ko sev visām mums rokas par īsu. Un tad pa galvu sāka grozīties ideja arī par krūzītes noformējumu, kur lieliski iederējās tieši šīs pašas sērijas motīvs. Vēl mazliet piefantazēju un galarezultātā tapa šāds komplektiņš vārdadienas dāvanai. Pirmo reizi šuvu pērles .... uff ... pilnīgi jauna pieredze un nākošreiz jau būšu daudz gudrāka, lai nepieļautu klūdiņa, bez kurām neiztiku šoreiz. Taču kopumā man pašai ļoti patīk galarezultāts.

Merry Anniņai.

2010-07-02T11:02:00.005+03:00

Mans motīviņš vēl viena mazulīša robinā.

Šoreiz tas tapa merry Anniņai pašā 2009 gada nogalē.

Rezultātā tapusi grāmatiņa.

Bērnu priekam.

2010-06-30T09:31:00.006+03:00

Puišeļiem sagribējās kaut ko jaunu ar slavenajām Vāģu mašīnām. Visi kopā ķērāmies klāt un domājām, kur, ko un kā. Puišeļi atlasīja, kuras mašīnas katrs grib un tā nu bērni tika pie jaunām spilvendrānām saldākam miedziņam.

Biskornīšu robins 2010

2010-06-10T11:16:00.012+03:00

Šis pavasaris atnāca ar jauku ideju par biskornīšu rr. Nolēmu, ka vismaz vienreiz gadā jāpiedalās kādā apmaiņas projektā un šis būs īstais šim gadam. Šūšanai tika atvēlēts aptuveni mēnesis un foršākais, ka neviens nezināja, kas kuram šuj. Nebija jāmocās domās, bet varēju mierīgi ļauties sajūtām, ko gribas man. Jau sen biju noskatījusi šo Atalie biskornīti un ļoti gribēju kādreiz to izšut. Tagad man radās izdevība. Kā es smejos: minimālisms bez neviena krustiņa, bet toties mezgliņus esmu satrenējusies tā pa riktīgam...

Biskornnītis aizceļoja uz Ventspils pusi un nonācis pie Grand Duches. Ļoti ceru, ka saņēmējai patīk un lieti noderēs.

Šī paša pasākuma ietvaros savu biskornīti saņēmu no sody.
Paldies Tev. Man ļoti patīk pilnīgi viss: krāsa vienkārši super, manējā, lielums ideāls un motīvs ... nebiju tādu redzējusi un esmu sajūsmā. Bet tie krustiņi... tie krustiņi ....nu moins visi vienādi kā ar mašīnu šūti ;o). Arī šis biskornītis noteikti dzīvos manā rokdarbu groziņā, pildīs savas funkcijas un negarlaikosies.

Pārējie RR darbiņi apskatāmi te

Dāvaniņa no Juka

2010-06-10T10:58:00.009+03:00

Jau pirms kāda laiciņa, manā īpašumā nonācis ļoti skaists un grezns biskornītis no Juka, kā paldies par zaķumeitenes šūšanu viņas meitiņas Sefānijas segai. Līz šim biju sava biskornīša meklēkjumos, bet nu tas atrada mani pats. Man ļoti patīk un esmu gatava no šī dizaina šūt kaut ko arī pati. Tagad ar lepnumu rādu katram, kas atnāk ciemos, kāds skaistums stāv manā rokdarbu groziņā.

Ziemassvētku gaidās.

2010-05-02T17:39:00.011+03:00

Lai cik dīvaini šobrīd liktos domāt par Ziemassvētkiem, bet tieši ap šiem svētkiem grozijās mani krustiņi pirmos 4 šā gada mēnešus. Gadu iesāku ar mērķi sākt gatavoties Ziemasvētkiem ļoti laicīgi, lai beidzot visiem ģimenes locekļiem uz svētkiem būtu Ziemasvētku zeķes. Varu teikt: plāns izpildīts par 3/4 jebšu 3 no plānotajām 4 zeķēm ir sakrustiņotas. Pagaidām zeķēm gan vēl trūkst vardu, bet tos krustiņošu visus kopā tad, kad ķeršos pie noformēšanas.

1. janvāra zeķe

izšūta ar DMC diegiem pec internetā atrastiem diegu kodiem.

2. februāra zeķe

Liels paldies jāsaka Marrtai par padalīšanos ar diegu galiņiem. Rezultāts ir tiešām savādāks, nekā ja būtu šuvusi vienkārši pārvēršot pēc tabulas.

3. marta / aprīļa zeķe

šūta no komplekta.

4. ....zeķe plānojas.

Ķeršos tai klāt vairāk uz rudens pusi. Cerams, ka līdz svētkiem paspēšu.

Mana jaunā aizraušanās.

2010-04-12T17:06:00.008+03:00

Pirms kāda laika interneta plašumos ieraudzīju savdabīgas un interesantas rotaļlietas. Redzētais kādu laiku grozījās pa galvu un nedeva mieru. Mani tās tik ļoti uzrunāja, ka nolēmu: arī man vajag iemēģināt roku šajā ampluā. Lūk pirmais mēģinājums: zaķupuisis. Aptuvenais augstuma ~30cm

Process man tik ļoti iepatikās, ka nākotnē noteikti būs turpinājums. Mans vidējais jauneklis jau paziņoja, ka šis būs viņam, bet es domāju, ka tiks jaunākajam .... nu ko, būs jātaisa otrs.

Stefānijas sega

2010-04-09T14:57:00.011+03:00

Jauka maza zaķenīte dodas meklēt savu draugu zirdziņu, lai pacienātu to ar saldiem burkāniem ..... un šeku reku draudziņš atradies Juka meitiņas Stefānijas segā.

Segā satikušies vēl arī citi http://www.calis.lv/ krustiņotāju zaķēni, kurus kopā saganīja mammucis Juks.

Lai salds miedziņš zem tik jaukas segas kopā ar foršajiem zaķiem!

Kā paldies pretī saņēmu šo jauko biskornīti

Priekšautiņš.

2010-03-07T17:27:00.020+02:00

Vai kādreiz neesat pieķēruši sevi pie domas, ka lietas dzīvo savu, no mums neatkarīgu dzīvi? Šoreiz aizdomājos par lietām, kuras radām mēs paši ar savām rokām. Cik bieži no lietas, kas iecerēta, beigās iznāk pavisam kas cits? Ar mani tā ir noticis jau vairākkārt un šis ir vistipiskākais piemērs, taču tikai šoreiz es par to tā īsti aizdomājos ...

Šis smaidīgais sniegavīrs bija iecerēts kā dāvaniņa: eglīšu rotājums. Iesākās viss ļoti gludi un raiti. Sašuvu dažu dienu laikā burtiski vienā elpas vilcienā un te pēkši, kaut kāds klikšķis.... nespēju izkārtot sniegpārslas... tad par tuvu ... tad par biezu... tad ne tai vietā ..... ārdīju un šuvu, ārdīju un šuvu un vienalga man kaut kas nepatika. Beigās noliku malā, lai pastāv kamēr atnāks mūza, bet mūza nenāca. Laika līdz atdošanai bija pārpārēm un es īpaši nestresoju, nolēmu nogaidīt.

Ar mani tā mēdz būt... ja kaut kas neizdodas, jāliek malā , un pēc laika viss atkal aiziet kā pa sviestu. Taču šoreiz pieķerties vairs kaut kā negribējās. Pienāca kāda diena un es sapratu, ka rotājuma nebūs un šis sniegavīrs netiks uzdāvināts. Un tad, kādu rītu es pamodos un zināju, kas no šī darbiņa beigās būs. Ticat vai nē, bet, kad piesēdos sniegpārslas burtiski pašas sagūlās un dažu stundu laikā biju noformējusi visu līdz galam pinīgi bez nevienas ārdīšanas. Sajutos tā, it kā sniegavīrs pilnīgi noteikti bija izvēlējies savu vietu, bet varbūt kāds mani uzkskatīs par meža dīvainīti ...

Lūk te tas ir:

Tagad mūsu vīna pudele ir skaisti ietērptas. Šis, visticamāk, tiks bērnu dzērieniem: mežezeram vai kādai sulai bērnu viesību galdam, bet Ziemasvētku vīnam noteikti darināšu vēl kādu.

Jauns groziņš rokdarbiem.

2009-12-29T22:22:00.010+02:00

Dēls beidzot ticis pe sava rokdarbu groziņa, kuru prasīja man jau pasen. Beidzos izdevās pieķerties un salikt visu kopā.

Šis ir viens no maniem mīļākajiem dizainiem Dimensions. Kaut gan vienmēr orģinālais krāsu salikums šim dizainam man patīk, šoreiz tomēr nebiju īsti mierā ar piedāvāto un veicu nelielas korekcijas. Pašai liekas, ka ir labāk nekā orģinālā laikam tāpēc, ka es izvēlējos pelēcīgo rustiko, bet dizaineris paredzējis šūt uz balta auduma.

Karnevāla laiks 2009.

2009-12-25T16:38:00.007+02:00

Jautrais karnevāla laiks - žēl, ka tas ir tik īss, bet bērniem tas sagādā tik daudz prieka. Dažu nedēļu laikā jāizdomā un jāizveido neviens vien tērps tāpēc mēnesis pirms eglītēm man ir viskarstākais tērpu darināšanas laiks. Šogad bērnudārza pasākumam atkal bija vajadzīgs kas jauns. Bet es nepukojos, man patīk meklēt, atrast, kombinēt un galu galā, ja nevaru atrast žurnālos tieši to tērpu, ko vajag, izdomāt pašai savu variantu. Tā darbojoties šādi tērpi man tapa šogad.

Siers pelītei :o)

2009-12-08T12:37:00.008+02:00

Tieši tā, siers pelītei. Vispār jau tas ir adatu spilventiņs un kādreiz tas tāds arī būs un pildīs savas tiešās funkcijas, bet vispirms tas būs karnevāla tērpa aksesuārs manai Pelītei šī gada bērnudārza pasākumā.

Soma: "Esi pamanāms"

2009-12-02T10:15:00.011+02:00

Šai tumšajā ziemas laikā mans bērns ticis pie jaunas, kārtīgas somas, kur var ielikt pat A4 formāta grāmatu. Šoreiz somas moto: "Esi pamanāms"

PRR 2009: Daile no Shahas tika man.

2009-10-18T12:19:00.009+03:00

Kā tā var būt ... kā cilvēks, var zināt tieši kura shēma ir ieglabāta jau labi sen man mapītē ar domu: šo kādreiz noteikti izšūšu, bet par to nekad nevienam neesmu teikusi? Izrādās ka var, jo tieši tādu pārsteigumu saņēmu no Shahas. Dvielītis ir tik kolosāls, ka rokas gan es nevienam neļaušu tur slaucīt, bet lietošu to kā galdautiņu. Nevaru vien beigt priecāties, cik ļoti man patīk. Jau šodien uzklāju uz galda un ik pa laikam aizeju pamielot acis. Paldies, paldies, paldies tev mīļā. Es joprojām nevaru noticēt, ka tā ir realitāte.

PRR 2009: Rokdarbu groziņš aizceļo pie sody

2009-10-18T11:21:00.028+03:00

Man gribējās rādīt lietu, kura ir eleganta, ļoti ērta, noderīga man un kādu es ļoti gribu sev. Kuru Vienmēr gribētu redzēt savā istabā, nebaidīšos teikt, goda vietā. Mums taču šim hobijam ir tik daudz lietiņu, kuras vajadzīgas gandrīz vienlaicīgi un Tām Visām jabut ērti paņemammām: marķieris, kāds rakstamais ar ko Izdarīt kādas atzīmes Shema, vieta kur iespraust adatiņu, škērītes un daudz diedziņu un varbūt vēl kas ko piemirsu.

Pašu groziņu procesa laikā izmantoju un tas lava man saprast, kādam detaļām ir jabut Pilnīgi un noteikti. Un galvenais ... Visu Vienmēr ir kur salikt, Lai mazie nerātnie pirkstiņi kaut ko nenočiepj un neaizstiepj Nezināmā virzienā; o)

... Vienmēr pa rokai būs vieta, kur ielikt nogrieztos diegu galiņus,

bet ja nav īsti ērti mazo Adatu Berlingo turēt pie šķērēm, var arī šādi, galvenais, ka Vienmēr ir, kur iespraust adatiņu, Lai tā nepazūd, kad jāpaņem jauns diedziņš vai jānogriež diega astīte.

Šķēres kādreiz ērti tāpat vien pārmest pār malu un tāpat paņemt, neliekot nemaz kabatiņā ....

Ķrustiņiem atvēlētais laiks beidzies, viss salikst vienuviet un var drošība gaidīt līdz nākamajai reizei. Lai labi lietojas un ceru, ka Tev Vienmēr būs tik pat parocīgi un ērti, kā tas liekas man!

Domāju, ka man izdevās!

Ēdienkarte

2009-09-03T08:50:00.023+03:00

Dāvaniņa dēla bērnudārza grupiņai, kur iesim līdz skolai.

________________________________________________

Līdzīgas dāvaniņas tapušas b/d grupiņām, kur gājuši mani puiši

2008.g. siles grupiņai iedāvināts kaķis

2006.g. vecākā dēla grupiņai TT lācītis

Pēdējais punkts uz i pielikts....

2009-07-30T08:19:00.009+03:00

Lūk arī pēdējais robina motīvs ietēpts. Tagad viss noformēts pilnībā.

Kā es vārīju čiekurzapti.

2009-06-25T09:14:00.042+03:00

Visa laba Jāņuzale Līgo, Līgo,
Ko plūc Jāņu vakarāi Līgo.

Jau pagājušo gadu atradu šo recepti internetā un izlēmu, ka šogad noteikti pamēgināšu izvārīt zapti no priežu čiekuriem. Izsenis zināms, ka Jāņu vakarā vāktai Jāņuzalei ir īpašs spēks. Priežu čiekuri šogad būs viena no manām Jāņuzālēm.

Neliels citāts atrasts internetā: Priežu čiekuru sīrups nostiprina imunitāti, noder pie saaukstēšanās, vīrusu infekcijām, bronhītiem, laringītiem, pēc pneimonijām. Lieto 3-4x dienā: bērniem pa vienai tējkarotei, pieaugušajiem pa 1-2 ēdamkarotēm.

Ziemā klepus laikam domāju, ka arī mūsmājās noderētu kāds našķis un zāles vienā burciņā. Līgo vakarā star citām aktivitātēm devos meklējumos un salasīju priežu čiekuriņus.

Sākam vārīt!

Šeit aptuveni 1kg čiekuru .

Vēl būs vajadzīgs:

2 litri ūdens un 2kg cukura sīrupa pagatavošanai

Čiekuris vispirms aplej ar verdošu ūdeni un patur ~10 min un nokāšs. Pa to laiku liek vārīties cukura sīrupu.

Receptē teikts, ka čiekuri cukura sīrupā jāvāra 3 stundas, bet, lai labak izvārītos viss labums, čiekuriņus sagriezu. Griežās ļoti viegli.

Pagājušas 2 stundas un sīrups ieguvis skaisti sarkanu krāsu. Čiekuriņi ari kļuvusi diezgan mīksti. Turpinu vārīt un sīrups kļūst arvien tumšāks

Iesākumā gribēju liet burkās ar visiem čiekuriem, bet tad, pārdomāju un nokāsu. Čiekuru miziņai ir izteikti sīva un sveķaina garša, bet vidiņš skābeni rūgts. Diez vai tos kāds pēc tam ēdis , labak tīra manta.

Uzvāriju izkāsto sīrupu (pagaidām par zapti to nenosauksi, jo ir diezgan šķidrs), burkās iekšā un vākus tūlit karstam ciet.

Sīkāks procesa apraksts un fotorecepte šeit

P.s. Pēc sīrupa izliešnas katls ir palicis manāmi sveķains un no malas izskatās, ka varētu būt diezgan problemātiski iztīrīt. Atrodu no vecmāmiņu padomiem: paņem un uzlej uz lupatiņas parasto cepammeļļu un ar to ieziest katliņu. Zili brīnumi... sveķi pazūd kā nebijuši, izskaloju un izmazgāju ar parasto trauku mazgāšanas līdzekli un katliņs ir tīrs bez jebkādas piepūles.

Arī sveķainās rokas pēc čiekuru griešanas ar šo metodi ļoti viegli notīrās.

Dāvaniņa Elīzai

2009-06-08T08:44:00.014+03:00

Dāvana draudzenei ar meitiņas piedzimšanu. Šūts uz baltas Lindas

Krustiņtusa lotereja: paldies Marrtai!

2009-05-13T15:04:00.012+03:00

Fantastisks leduskapja magnētiņš, kas manās rokās iekita Krustiņtusa loterejā (21.02.2009).

Man ļoti patīk. Jau labu laiku skatījos uz Mill Hill dizainu un nevarēju saprast patīk vai nē. Bet tagat, turot šo rokās, saprotu un zinu: jā, man tiešām ļooooooti patīk un arī es reiz gribēšu no šiem ko iemēģināt.

Paldies par šo daili, Marta!

Paldies mari!

2009-05-13T14:56:00.011+03:00

*mari* vienmēr māk negaidīti pārsteigt!

Paldies merry!

2009-05-13T14:53:00.005+03:00

Pie šīs jaukās mērlentas tiku ar merry palīdzību.

Paldies tev!

Gribiet notievēt, uzaiciniet ciemos mani

2009-05-04T16:28:00.016+03:00

Ar šādu nosaukumu interneta plašumos atradu šo bildi un tā man lika pasmaidīt.
Prms pusotra gada izšuvu 2 šādus runčus.

Beidzot esmu noformējusi arī otru runci.

Pirmais jau pirms gada aizceļoja uz dēla b/d grupiņu

Iepirkumu tašiņa bērnam.

2009-05-03T16:03:00.009+03:00

Manam dēliņam ļoti patīk nest iepirkumus nākot mājās no veikala. Viņš vienmēr ņem mazo plastmasas maišiņu un man tajā kas jāieliek. Tāpēc uzdarināju arī viņam tašiņu iepirkumiem. Lūk mans jaunākais veikums.

Izmērs ( 27x27cm)

Daudz laimes dzimšanas dienā!

2009-04-26T10:15:00.012+03:00

Ir pienācis brīdis, kad esmu līdz galam noformējusi Jūsu skaisto dāvanu Kristiānam. Pagājis ir gads kopš saņēmu no jums skaistu kasti ar daudz (15) brīnišķīgiem Pūkkompānijas motīviņiem. Taču šis laiks nav velti pagājis. Gribējās jau visu pabeigt krietni ātrāk, bet .... diemžēl laika trūkums bija galvenais šķērslis, kas neļāva to visu realizēt ātrāk. Bet līdz pirmajai dzimšanas dienai tomēr paspēju noformēt par 99,9% (0,1% ir rāmis Pūkam ar dzimšanas datiem, kuru tuvākajā laika plānoju pasūtīt)
Šobrīd esmu ļoti laimīga, ka katrs smukums ir atradis tik tiešām savu īsto vietu. Šajā laikā man bija iespējams ļoti daudz domāt par to, ko un kā es gribētu redzēt galarezultātā. Ideju bija daudz. Tās tika liktas kaudzē, atlasītas un daļa atmestas kā tomēr nepiemērotas. Domas ir mainījusās daudzas reizies un pēdējās idejas radās tieši procesa laikā un atnāca tieši tai brīdī, kad bija pienākusi kārta šūt kādu konkrētu motīviņu. Mana galvenā vēlme bija, lai Kriksim šīs lietiņas būtu pēc iespējas ilgākam laikam noderīgas un funkcionālas. Šobrīd par galarezultātu es varu teikt: esmu apmierināta par visiem 100 un neko citu, labāku vai savādāku es neizdomātu. PALDIES JUMS MĪĻĀS par šo daili, kura nu man ir pateicoties jums. Tā ir VISSUPERĪGĀKĀ DĀVANA manam dēliņam! Skatieties un vērtējiet arī Jūs!

maisiņš pidžamai

fotoalbūma vāki

kabatas

krēsla atzveltnes spilventiņš

spilvendrāna

Papildus bildes apskatāmas šeit, bet šeit motīviņi

Krikša zemeņu kūka.

2009-04-26T00:55:00.001+03:00

Mums šonedēļ svētki!

Mazam cilvēciņam liela diena: sagaidīta dzimšanas diena. To zin ikviens, ka dzimšanas dienā otra svarīgākā lieta pēc dāvanām ir torte....

Šoreiz absolūta improvizacija par mūsu ģimenē visiem ļoti garšojošu lietu: zemeņu kremu. Tā kā parasti tas ļoti ātri pazūd no galda, tad izlēmu , ka gana labam jābūt apvienojumam: biskvīts + zemeņu krems.

Mmmmm ... es nekļūdījos... viss pazuda viesu vēderos megaātrumos un ikvienam kārojās papildporciju.

Interesentiem fotorecepte

Zemeņu laika gaidās

2009-04-17T08:47:00.010+03:00

Šī būs dāvana vienai mazai 6 gadīgai jaunkundzei. Ļoti ceru, ka saņēmējai patiks. Ilgi domāju, ko lai meitenei iedāvina, kad pēķšņi uzplaiksnīja doma: somiņa, visām meitenēm taču patīk somiņas. Tā kā manos krājumos nav neviena bilde ar princesēm vai bārbijām (mazajai jubilārei, kā daudzām šai vecumā, patīkot bārbijas) un tuvojas vasara, izlēmu par labu zemenēm, jo zemenes taču visiem garšo. Iekšā ielikšu vēl kādus meiteņu nieciņus: kādu matu sprādzīti, gumiju un tml. lietiņas.

Somiņas aptuvenais izmērs 18x16cm (izstieptā veidā 23x19,5cm)

Priecīgas Lieldienas!

2009-04-12T23:18:00.002+03:00

Auksti vēji norimuši,

Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,

Klāt ir gaišā Lieldieniņa

...

Sestdiena pirms Lielās dienas rīta mūsmājās bija varen darbīga diena. No rīta tapa gardais biezpiena našķis Pasha, lai līdz nākošās dienas rītam tas paspētu nostāvēties. Vakarā notika pīrāgu cepšana un olu krāsošana. Bērniem tā ir mīļākā nodarbe, tāpēc jau nedēļu pirms Lieldienām viņi man katru dienu nepacietīgi prasīja: kad mēs krāsosim olas. Beidzot sestdiena ir klāt un varam ķerties pie darba. Šogad, kā parasti, krāsojām sīpolu mizās un klāt tika pietītas lapiņas zālītes. Kā man patīk šī ģimenes nodarbe, kad visi sanākam kopā pie viena galda, lai tītu oliņas. Bet kad olas izvāritas bērni ar interesi tin tās vaļā, kurš ātrāk un kurš vairāk. Šoreiz vaļā tīšanu atstājām Lieldienu rītam.

Lieldienu Pashas fotorecepte.

Šo recepti esmu salikusi kopā no vairākām receptēm un atradusi variantu kā vislabāk garšo man. Šogad vēl mazliet paeksperimetēju un pieliku klāt nedaudz Laimas marmelādi. Rezultātā bija mazliet par saldu. Nākošgad vai nu nelikšu marmelādi vai likšu mazāk cukuru.

Katrai sezonai savu tašiņu!

2009-04-07T12:58:00.004+03:00

Visparastakā kokvilnas drēbe var pārtapt sezonai vai kādam citam mērķim piemērotā iepirkumu maisiņā! Tas nebūt nav sarežģīti, vajag tikai mazliet laika. Tašiņu šūšana laikam kļuvusi par vienu no maniem hobijiem. Ir daudz ideju kur un kad noderēt šāda lietiņa. Ieraugot kādu interesantu audumu uzreiz iedomājos: vai tik tas labi nederētu tašiņai. Šobrīd dzivoju ar moto: Katrai sezonai savu tašiņu! Lūk dažas:

Mana lielā tirgus taša: XL izmērs 50x50cm. Tai ir dubulti sāni un plakana apakša. Viss kā pienākas , lai dotos pēc jauniem pārtikas krājumiem un varētu salikt iekšā labi daudz .

Šī bija Ziemas taša Ziemassvētku laikam.
No jaunumiem tas pagaidām viss.

Nāks jauna sezona un atkal taps jaunas kuļķenītes.

Cālīši un cālītes ...

2009-03-30T20:30:00.002+03:00

Lūk šādu cāļa cepurīti uzmeistaroju bērnudārza pasākumam 3/4 gadnieku grupiņai.

Komplektam klāt vēl šī paša auduma dzeltenas pusgarās bikšeles un apmetnītis, kas šoreiz veiksmīgi piederas no rudens pasākuma.

Ligzdošanas laiks klāt...

2009-03-19T10:51:00.006+02:00

Šorīt sev par lielu pārsteigumu savā Rīgs daudzīvokļu mājas lodžijā ieraudzīju šādu skatu un nevarēju saprast, ko tas balodis tur dara. It kā ēdams nekas tur nevarētu būt. Mēnesi vai pusotru šim skatam priekšā stāvēja liela kaste, tāpēc iepriekš nebiju neko ievērojusi. Nu kaste vakar tika aizvākta un paveras dīvaina aina. Sēžu un vēroju, kas tur notiek.....

Pēc izrādītās uzmanības baloži ir iztraucēti, uz brīdi pamet šo vietu un varu pārliecināties kas manā podā uz pagājušā gada zemes sastrādāts. Vai tiešām tur tiek vīta ligzda? Puķupods pienests pilns ar žagariņiem Tātad strādāts jau kādu laiku, jo zariņu no rudens tur nebija pilnīgi noteikti. Uzreiz nāk prātā teika: "Kā balodis mācijās ligzdu vīt". Tā arī ir... pašķidra...

Paskatos pēc brīža un jā, nu ir skaidrs, ka manā puķupodā tik tiešām tiek vīta ligzda. Balodiene ir atpakaļ un sēž cītīgi iekšā, bet topošais tētis turpina celtniecību.

Nē nu tā man tikai vēl trūka. Nepietiek, ka kaimiņu tantuks man aiz sienas baložus uz savas lodžijas baro un man šie no savas teritorijas jātrenkā, bet zvirbuļi aukstajā skapja caurumos savijuši ligzdas. Tagat vēl baložu pāris ieperinājies manā lodžijā. Forši ne, ēdnīca šiem tepat aiz sienas. Kur vēl labāku mājvietu?

Bet vispār izskatās, ka kastes , kas šo idilli aizsedza, aizvākšana ir putnus iztraucējusi un viņi vairs nejūtas īsti droši. Uz brīdi atkal abi ir pametuši savu ligzdiņu. Cerēsim, ka paši sapratīs, ka te nekāda perētava nebūs. Velti tērē laiku.

..... Un tomēr atkal balodiene ir atpakaļ, šēz podā un vēro, kā es ik pa laikam pienāku pie loga un uzmetu šai skatu. Tā mēs viena otru vērojam, kura izturēs ilgāk....

P.S. Bildes miglainas jo bildēts caur stiklu.

Vāģi rullē!

2009-03-06T16:33:00.005+02:00

Lūk šādi maisiņi tapuši sporta drēbju pārnēšāšanai un uzglabāšanai bērnudārzā, bet nākotnē noderēs arī skolai. Pie reizes katram tika arī pa šortu pārim, jo bērnudārzā bija prasība: sporta nodarbībām nepieciešams tumšas krāsas garos šortus pāri celim.

Nr.1

Nr.2

Merry krustiņdeķis

2009-02-23T10:59:00.002+02:00

Pārsteiguma Robins tā tak ir viena fantastiska padarīšana! Tas atkal ir kautkas foršs un aizraujošs. Visas pa kaktiem sačukstas, jāuzmanās, lai kāds neizpļāpājas topošā RR īpašniecei. Tas nemaz nav tik viegli, ja dalību ņem 38 kustiņotājas. Un šoreiz pirmā laimīgā ir merry. Viņai tapa fantastisks krustiņdeķis par Margaret Sherry tēmu

Lūk kāda daile no tā visa sanākusi!

Mans motīviņš visā šai lielajā un skaistajā projektā

Vai nav feini!

Krustiņtusa lotereja

2009-02-22T09:24:00.006+02:00

Tas bija superīgākais pasākums ar ļoti daudziem pārssteigumiem, gaidītiem un negaidītiem. Visu gaidita un parsteigumu pilna bija lotereja.

Manu darināto ledusskapja magnētiņu, loterejas kārībā ieguva Džeka.

Es ieguvu Martas darinājumu, ko var apskatīt šeit

21.02.2009

Burtu ābecīte

2009-02-09T10:40:00.008+02:00

Manā bērnībā šāda lieta bija laikam jau katram bērnam, kurš sasniedzis burtu un lasīšanas apguves vecumu. Diemžēl šodien neko tādu veikalos vairs redzējusi neesmu, bet atceros, ka tā ļoti labi noderēja gan lai mācītos lasīt un protams arī rakstīt. Šodien burtus bērnudārzā jau sāk iepazīt 5 gadu vecumā un man radas ideja uztapināt ko tādu pašai, lai maniem puišiem ir kur darboties. Papildus arī būs iespēja mācīties skaitīt un rēķināt.

Ome mums iedāvināja kartiņas ar krāsainiem burtiņiem.
Un šāds man sanāca gatavais rezultāts (izmērs 58x45cm).

Dāvaniņas gatavojam paši.

2008-12-26T16:44:00.004+02:00

Šodienas krīzes apstāklos arvien vairak nākas darināt pašu rokām. Šogad pašu rokām darinātas arī Ziemassvētku dāvaniņas, ko dāvāt radiem un draugiem. Kādam būs jaunas spilvendrānas, citam tiks jauna tašiņa.

Karnevāls: zaķīši un Pifs

2008-12-22T10:21:00.002+02:00

Atkal klāt bērnudārza Ziemassvētku karnevāls.

Trīsgadnieku grupiņā šogad visi būs zaķi.

Ar nedaudz izdomas un nelielam pārvērtībām noderēja pagaišgada dalmācieša tērps. Cepure un zaķa ļipa gan tapa no jauna, bikses no garajām pārtapa par stilīgām kapri. Labi, ka tas pats audums vēl bija atlicis.

Otrs eksemplārs šādas zaķa cepures un ļipas tika arī manam krustdēliņam.

Šogad mans piecgadnieks tika pie Pifa lomas.
Majās kopistiski izpētijām grāmatu, kāds nu šis razbainieks izskatās.

Tā kā suņa tērps bija darināts jau pagaišgad, tad šogad ņēmu vien to pašu ideju tērpa sastāvdaļām.

Sameklēts tika brūns krekls, zils tauriņš. Un veiksmīgi izdevās veikalā atrast zeķes krāsā, kas ideāli saskan ar dzelteno kokvilnas audumu. Fūuu... atkrita krenķis ko vilkt kājās. Lai zeķes butu pamanāmas un Pifs stilīgāks bikses ir kapri bet cepure moderna .

Tāds ir galarezultāts.

Laižam uz balli !
(2008g.)

Kabatiņa ar Metriņu.

2008-09-22T09:11:00.004+03:00

Bērnudārzs kā vienmēr ar savām vajadzībām neļauj mammai sēdēt mierā. Šoreiz vajadzība skapītim: kabatiņa kur ielikt ķemmīti, kādu salvešu paciņu un varbūt arī cimdiņus, lai nemētājas apkārt. Lai vienmēr gribētos iet uz bernudārzu, protams, ka skapī gaida vismīļākais varonis Metriņš

Eko tašiņas

2008-09-11T09:17:00.004+03:00

Apnikušas nestilīgīgās celofāna kules! Tāpēc iegādājos auduma tašiņas. Kādu sev, bet kāda noderētu arī dāvanai. Taču noformējumu gan gribējās individuālu un lai tikai tādā būtu viena vienīgā.

Šī ir mana tašiņa (krustiņota 2008.g.)

Nākošās aizdāvinātas (krustiņotas 2008.g.)

Vai šī nav burvīga dāvana? Ļoti ceru, ka apdāvinātie domāja tāpat.

Dzīvosim zaļi!

Dabas stihija?

2008-09-09T08:51:00.005+03:00

Kārtējā dabas stihija? Tikai šoreiz tepat pie mums. Šādas izskatijā Plavniekos Saharova iela pie Mego pēc lielajām lietusgāzēm 8. septembra rītā. Labi ka man nebija nekur jābrauc ar sabiedrisko transportu, jo pieturvietas vienkārši vairs nav, bet laivu visādiem gadījumiem arī neesam iegādājušies.

Bēbīšu RR : mīļa dāvana

2008-09-03T12:06:00.010+03:00

Māsām Krustiņsonēm reiz radās skaista ideja par dāvanu mazam cilvēciņam, kas darināta ar lielu mīlestību un daudz mīļām un siltā domām, ko ieliekam katrā krustiņā. Cilvēciņam kura ierašanos vēl tikai gaidām. Šeit ir mani motiviņi: viena maza daļiņa lielam un skaistam rezultātam.

Liinushkas dēliņam Humphrey zilonīši

sunny mazulim Sambanītis, kas savu vietu atradis sedziņā! (2008.g)

Mans motīvs *mari* Ziemassvētku brīnumiņa RR. (2008.g)

Sakārdinātās dēliņam brīnišķīga sedziņa (2007.g.)

Pats pirmais Bebīšu Robins Dīvas meitiņai Jūlijai. (2007.g)
Mans motīvs Kenga un mazulītis Rū

Krustiņi: tapuši 2007.gadā

2008-09-02T10:19:00.001+03:00

Azarts ar krustiņošanu turpinās. Viena traka atkarība ;o)

Vīrusu laikā ķiploksomiņā salikti ķiplociņi aizbaidīs vīrusus.

Is anywone home?

Mīļojamais spilventiņs gulētiešanai. Pildīts ar putuporesterola bumbiņām (izārdiju zīdaiņa pakaviņu).

Saruna ar enģeļi

Dāvana kristībās manam krustdēlam.

Mani puiši tic ka kaut kur dzīvo rūķi. Un rūķi protams ka nes končas un našķus. Dievinu vērot, kā viņi katru dienu Ziemassvētku laikā pārbauda zeķu saturu.

Krustiņi: tapuši 2006. gadā

2008-09-02T09:11:00.000+03:00

Roka jau mazliet ietrennēta un krustiņošana turpinās pilnā sparā!

FRC52 Umbrella

Fotoaparāta maciņš

Dimensions: Hang on kitty (šūts ar DMC+Anchor diegiem)

Dimensions: Sunflower snowman (izm36x25cm). Šūts ar DMC diegiem.

Grāmatzīmes izsūtas uz Aida 14 un Aida16

Dāvana jauka meitenei.

Anchor: Spray of Poppies (izm 48x20cm)

Dāvana manai tantei! Dimensions: Pears with Orchid (izm.13x18cm, Aida 16, šūts ar DMC diegiem)

Dragonfly & Pond: mani rokdarbu piederumi.

Dāvana manai tantei. Viņiem ir fantastiska gladiolu kolekcija. (izm 20x40cm)

Tatty teddy cooking: Dāvana Rainera bērnudārza grupiņai Ziemassvētkos.

Dāvana mammai Ziemassvētkos. Janlyn komplekts: apdrukāta spilvendrāna

Ledusskapja magnētiņi izšūti uz plastikas.

Krustiņi: 2005g.

2008-09-02T08:51:00.001+03:00

Šie visi darbiņi, tapuši manā pirmajā krustiņōšanas gadā no septembra līdz decembrim

Mantiņa manam dēliņam Emīlam.

Margaret Sherry: Cutest farmyard animals
Vecākais dēls Rainers savos 2 gados dievināja gludināt. Šis tapa speciāli, lai viņam būtu ko gludināt.

Dāvana- papildinājums kādai peļu kolekcijai

Dāvana Mārtiņam Mārtiņos

Dāvana krustdēliņam (2005g novembris)

Vasaras somas ar vāģiem

2008-08-31T15:36:00.004+03:00

Mani puišeļi fano par vāģiem. Uz jautājumu, ko šūsim virsū vasaras somai protams, ka atbilde bija "Vāģus"

Ziemassvētku karnevāls

2008-08-29T23:55:00.006+03:00

Neviens karnevāls nevar būt bez maskām.... arī bērnudārzā. Ķēros klāt un izdomāju kāds varētu izskatīties dalmācietis. Vēl tik balts krekls ....
Paldies *mari* par konsultāciju.

Dzimšanas dienas torte Emīlam

2008-08-29T23:55:00.005+03:00

Sava dēliņa pirmajai dzimšanas dienai par godu (11 .08.2006.) nolēmu izcept gardu torti.

Par pamatu ņēmu no Ziemasvētkiem aizķērušos veikalā pirkto Rūķu kūku. Top pirmā iecere Pārējais dekors vēl gaida tirgū...

Tirgū sapirkti augļi (nektarīni, bumbieri) un ogas (avenes, mellenes).Pirmā iecere tiek pilnībā nomainīta...(cipariņš tur ir joprojām,palika apakšā zem augļiem).

Pa virsu pārlēju ar Dansuker želejcukuru. Gatavs pasniegšanai. Labu apetīti ;o)